"Atmiņa un cerība". Studiju seminārs par Baznīcu Korejā

11. novembrī Pontifikālajā Gregora universitātē notika studiju seminārs par Baznīcu Korejā. To bija noorganizējusi Dienvidkorejas vēstniecība pie Svētā Krēsla par godu pāvesta Franciska vizītes atcerei savā zemē. Seminārs saucās „Atmiņa un cerība”. Viens no vieslektoriem bija Dečonas bīskaps Lācars Jou Hjon Šiks. Viņš pastāstīja, ka ticība Korejā joprojām ir ļoti stipra, pateicoties pirmajiem Kristus lieciniekiem. Tai pašā laikā dažādas laicīgās struktūras cenšas noslāpēt pravietisko garu un iesaistīšanos nabadzīgo un sabiedrības atstumto labā. „Baznīca Korejā riskē kļūt par bagāto ļaužu salonu,” norādīja bīskaps.

Tematiskā ziņā seminārs bija veltīts Korejas Baznīcas vēsturei, kura visā pasaulē ir vienreizēja ar to, ka ticību šeit neienesa misionāri, bet gan paši korejieši – daži intelektuālo aprindu pārstāvji, kuri ar to bija saskārušies Ķīnas galmā. Kristīgajai Baznīcai Korejā ir sena vēsture un tā ir celta uz mocekļu asinīm. Šai ziņā tā līdzinās pirmo kristiešu Baznīcai, kas sakņojās grieķu-romiešu kultūrā. Bīskaps Jou Hjon Šiks  apgalvoja, ka šo vēsturi var salīdzināt ar „sakramentālu” notikumu, kur Dieva noslēpums izpaužas ticības pielietošanā praksē un tās apliecināšanā ar dzīvi un nāvi. Korejiešu mocekļu piemērs pārsteidza pat misionārus, kuri ieradās vēlāk, kad ticība šeit jau bija izplatījusies. Tas, kas viņos atstāja visdziļāko iespaidu, bija bagāto aprindu kristiešu drosme, atbrīvojot kalpus un kopā ar viņiem liecinot par ticību sabiedrībai, kas balstījas uz stingru aristokrātijas un vienkāršo ļaužu nošķirtību.

Kristīgā ticība vienotībā ar tradicionālajā kultūrā iesakņoto domu bagātināja ticīgo sociālo attieksmi. Tai pašā laikā tradicionālās uzticības un bērnu cieņas pret vecākiem, respektīvi, „chung” un  „hyo” vērtības nodrošināja bāzi uzticībai un bērnišķai paļāvībai uz Dievu. „Taču mocekļi neapstājās vienīgi šai punktā,” teica konferences lektors. Viņi gāja tālāk, līdz sasniedza kristīgo izpratni par radīšanu un par Dievu Pestītāju. Austrumu filozofijā jēdziens par Radītāju nepastāv. Bez tam, mocekļi ir stājušies pretim neokonfuciānismam raksturīgajai vīriešu dzimtes dominēšanai un sociālajai hierarhijai. Dečonas bīskaps uzsvēra, ka kristietības ienākšana Korejā nav sinkrētisma rezultāts, gluži pretēji, kristīgā patiesība šeit ir piešķīrusi cēlumu un pilnību tradicionālajai kultūrai.

Pāvests Francisks ir teicis, ka vajāšanas, kas apdraud kristīgās ticības brīvību, XXI gadsimtā ir vēl spēcīgākas par seno laiku vajāšanām. Jebkuri centieni pret patiesību, Dieva Vārdu un Svētā Gara darbību, ir vajāšanas. „Padomāsim, vai joprojām var rast upurgatavību un solidaritāti ar nabadzīgajiem līdz pat savu labumu dāvāšanai viņiem?” bīskaps salīdzināja agrāko laiku un mūsdienu kristiešus Korejā. Viņš norādīja, ka dalīšanās trūkuma dēļ ir notikušas tādas nelaimes kā Sewol prāmja avārija, ģimeņu iziršana, abortu izplatība. Šīs lietas, iespējams, nenotiktu, ja praksē tiktu īstenota ticība, kā to darīja agrāko laiku kristieši.

Bīskaps pastāstīja, ka pāvesta vizīte Korejā ir radījusi „Franciska efektu”. Koreja ir ceļā uz to, lai kļūtu par „drošu salu” vienaldzības globalizācijas vidū. Nākamais Dieva Žēlsirdības gads Korejā sakrīt ar 150 gadu atceri, kopš vairāku ticīgo moceklības. Baznīca šai gadā ir aicināta garā atgriezties moceklības vietā un pirmo kristiešu kopienā, dzīvojot brālīgā komūnijā, kalpojot, ievērojot mērenību, pirmajā vietā nostādot nabadzīgos un solidarizējoties ar visiem cilvēkiem uz planētas. Īpašs ticīgo uzdevums ir „atvērt acis” pret morālo pagrimumu un vides piesārņotību. Bez tam, ticīgie ir aicināti dot savu ieguldījumu abu Koreju samierināšanas procesā, vadoties nevis pēc politiskiem aprēķiniem, bet gan mīlestības dēļ uz brāļiem.

Uz semināru Pontifikālajā Gregora universitātē bija ieradušies arī Dienvidkorejas vēstnieks pie Svētā Krēsla Francisks Kims Kjun Surks, bijušais vēstnieks Korejā, kardināls Frančesko Monterizi, Tautu Evaņģelizācijas kongregācijas sekretārs Savio Hon Tai Fajs, kā arī divi Baznīcas vēstures docētāji – Korejas Katoļu universitātes profesore Juliana Čoja Sjona Hje un Korejas universitātes emeritētais profesors Ignācijs Čo Kvans. Semināra klausītāju vidū bija daudzi korejiešu studenti, pārsvarā priesteri un reliģiskās māsas, kas šobrīd izglītojas pāvesta Gregora un citās pontifikālajās Romas universitātēs. Noslēdzoties priekšlasījumiem, visi dalībnieki tika aicināti nobaudīt korejiešu nacionālās virtuves labumus universitātes lielajā atrijā. 

I. Šteinerte