Pāvesta lūgšanu nodomi novembrī

Svētā tēva universālajā lūgšanas nodomā izskan aicinājums veicināt atvērtības un saskarsmes kultūru: Lai mēs protam atvērties dialogam ar visiem, pat ar tiem, kuru pārliecība atšķiras no mūsējās.

„Mūsdienu cilvēku, sevišķi trūcīgo un visāda veida apspiesto prieks un cerība, bēdas un nemiers ir arī Kristus mācekļu prieks un cerība, bēdas un nemiers” (Gaudium et spes, 1). Šos Vatikāna II koncila vārdus atgādināja Francisks, 2013. gada 28. jūlijā tiekoties ar Latīņamerikas Bīskapu padomes locekļiem. Pāvests norādīja, ka šie vārdi ir pamats dialogam ar mūsdienu pasauli.

Lai atbildētu mūsdienu cilvēku, īpaši jauniešu eksistenciālajiem jautājumiem un izprastu viņu izteiksmes veidu, ir vajadzīgas auglīgas pārmaiņas, ko jāveic, ņemot palīgā Evaņģēliju, Baznīcas Maģistēriju un Baznīcas sociālo mācību – sacīja Francisks. „Telpā”, kurā šodien dzīvojam, pastāv ļoti liela dažādība. Piemēram, vienā pilsētā dzīvo tik atšķirīgu ļaužu grupas, ka tās veido „atsevišķas pilsētiņas”. Svarīgi atvērties atšķirībām un apzināties, ka arī šādā vidē darbojas Svētais Gars ar savu dāvanu dažādību.

Rīta Svētās Mises homīlijā 2014. gada 24. janvārī pāvests atgādināja, ka, lai veidotu dialogu ir vajadzīga pazemība un lēnprātība. Reizēm ir nepieciešams „norīt krupi”, jo no tā būs atkarīgs miers. Ja rodas kāda problēma, tad, cik vien iespējams ātri, jau pirmajā brīdī pēc vētras, ir jāatjauno dialogs, jo ar laiku veidojas mūri un izaug nezāles. Kad tas jau noticis, tad izlīgt ir ļoti grūti. Pat ja tas nav viegli, tomēr mēs esam aicināti veidot dialoga tiltus, nevis sarūgtinājuma mūrus, vienmēr meklējot ieklausīšanās un izlīgšanas ceļu.

Pāvesta evaņģelizācijas nodoms šomēnes veltīts tiem, kuriem Baznīcā uzticēta pastorālā vara un atbildība: Lai Baznīcas gani, dziļi mīlot savu ganāmpulku, to pavada ceļā un uztur tajā dzīvu cerību.

2013. gadā, Ticības gada ietvarā, Romā notika apustulisko nunciju tikšanās. 21. jūnijā Francisks viņus pieņēma audiencē. Uzrunā Svētais tēvs atgādināja, ka nunciju pienākumos ietilpst bīskapa amata kandidātu izvērtēšana. Tas ir ļoti delikāts uzdevums. Pirmais kritērijs, ko nuncijam jāņem vērā, ir tas, lai nākamais bīskaps būtu tautai tuvs garīgais gans. Viņš var būt izcils teologs, intelektuālis, kurš darbojas universitātē un paveic daudz laba, bet vispirms viņam jābūt priekšzīmīgam dvēseļu ganam. Bīskapiem jābūt tēviem un brāļiem. Viņiem jābūt lēnprātīgiem, pazemīgiem un žēlsirdīgiem. Viņiem jāmīl nabadzība – gan iekšēja nabadzība kā iespēja būt brīvam Kunga labā, gan arī ārēja nabadzība, kas izpaužas dzīves vienkāršībā un pieticībā, un viņi nedrīkst būt ambiciozi. Bez tam, bīskapam jāprot būt nomodā pār savu ganāmpulku. Viņam jārūpējas par savām avīm un par viņu vienotību. Viņam jāprot tās pasargāt no briesmām, rādīt ceļu, iet pa priekšu savam ganāmpulkam, atrasties tā vidū, kā arī iet aizmugurē, lai aizmugurē nepaliktu kāda no avīm. Ganam jāmāk virzīties uz priekšu!

J. Evertovskis / VR