Meklēt ģimenes mīlestības noslēpuma sludināšanas jaunus veidus!

Pateicības dievkalpojums par kopīgi veikto ceļu bija ģimenei veltītās Bīskapu sinodes pēdējais akords. Svētdien, 25. oktobrī, Svētā Pētera bazilikā pāvests kopā ar 270 kardināliem un bīskapiem no visas pasaules svinēja Euharistijas svinības. Tajā piedalījās arī Rīgas arhibīskaps metropolīts Zbigņevs Stankevičs. Francisks atgādināja, ka Sinodē tika meklēti jauni veidi, lai sludinātu ģimenes mīlestības noslēpumu mūsdienu sabiedrībā. Svētais tēvs aicināja drosmīgi turpināt Jēzus norādīto ceļu. Skaidrojot svētdienai paredzēto Evaņģēlija fragmentu par aklā cilvēka izdziedināšanu, pāvests uzsvēra, ka Jēzus vienmēr uzklausa mūsu lūgumus.

„Šajā stāstā ir viena interesanta detaļa. Jēzus mudina mācekļus iet un pasaukt Bartimeju. Viņi to uzrunā ar vārdiem, kādus Evaņģēlijā, izņemot šo gadījumu, saka tikai Jēzus. Vispirms mācekļi saka: «Drosmi!», kas nozīmē «esi drošs, paļaujies!». Patiesi, tikšanās ar Jēzu cilvēkam dāvā spēku, kas palīdz stāties pretī pat vissmagākajiem pārbaudījumiem. Otrs vārds ir: «Celies!». Jēzus to bija teicis daudziem slimajiem, paņemot viņus pie rokas un izdziedinot. Mācekļi atkārto Jēzus vārdus, lai vestu aklo cilvēku pie Viņa. Arī šodien mācekļi ir aicināti palīdzēt cilvēkam tikties ar līdzjūtīgo Žēlsirdību, kas atpestī. Kad cilvēce, līdzīgi kā aklais Bartimejs, sauc aizvien skaļāk, lai mūsu atbilde ir Jēzus vārdi. Nabadzības un konfliktu situācijās Dievs parāda savu žēlsirdību. Šodien ir žēlsirdības laiks!”, sacīja Svētais tēvs.

Pāvests skaidroja, ka ticīgie, kuri seko Jēzum, nav atbrīvoti no kārdinājumiem. Mācekļi negribēja dzirdēt nelaimīgā cilvēka saucienu. Viņi gāja tālāk tā, it kā nekas nebūtu noticis. Ja Bartimejs bija akls, tad viņi bija kurli, atzina Svētais tēvs. „Taču tas draud arī mums: daudzo problēmu priekšā labāk ejam tālāk, neļaujot sevi aizkavēt. Mēs, līdzīgi kā mācekļi, esam kopā ar Jēzu, bet nedomājam kā Jēzus. Esam Viņa grupā, bet ar aizvērtām sirdīm, pazaudējuši spēju apbrīnot, pateikties un priecāties. Varam daudz strādāt un runāt par Jēzu, bet būt tālu no Viņa sirds, kas noliecas pār mazajiem un ievainotajiem. Tas ir «garīgās mirāžas» kārdinājums. Mēs varam šķērsot cilvēces tuksnesi un neredzēt patiesību, bet tikai to, ko gribam saskatīt. Esam spējīgi veidot pasaules vīziju, bet negribam pieņemt to, ko Kungs noliek mūsu dzīves ceļā. Ticība, kas nav iesakņojusies sirdī, ir trausla, un oāzes vietā rada jaunu tuksnesi, sacīja pāvests. Viņš runāja arī par kārdinājumu iekrist «shematiskajā ticībā». Šajā gadījumā mēs ejam kopā ar Dieva tautu, bet izmantojam savu ceļakarti, kurā jau viss ir iezīmēts. Mēs zinām, kur iet, cik tālu un cik daudz laika tas prasīs, bet visiem pārējiem ir jāpieņem mūsu ritms un virziens. Tādā veidā varam kļūt līdzīgi tiem daudzajiem, kuri nepacietīgi apsauca Bartimeju. Pirms brīža tie apsauca bērnus, tagad aklo ubagu: un to, kas traucē, centās atmest,” sacīja Svētais tēvs.

Turpinot uzrunu, Francisks uzsvēra, ka Jēzus grib sapulcināt visus, īpaši tos, kuri atrodas eksistenciālajās perifērijās un sauc pēc palīdzības. „Apziņa, ka mums ir vajadzīga pestīšana, palīdz mums tikties ar Kristu,” sacīja pāvests. Bartimejs ne tikai atguva redzi, bet arī pievienojās kopienai, kas sekoja Jēzum. Pāvests norādīja uz kopīgi veiktā ceļa pieredzi, kāda bija Bīskapu sinode par ģimenes aicinājumu un misiju Baznīcā un mūsdienu sabiedrībā. Francisks pateicās Sinodes tēviem par šo ceļu, kas veikts ar skatienu uz Jēzu un brāļiem, kopīgi meklējot takas, kādas iesaka Evaņģēlijs, lai sludinātu ģimenes mīlestības noslēpumu mūsdienu pasaulē. „Turpināsim šo ceļu. Lūgsim, lai Kungs dāvā mums atjaunotu un tīru skatienu, kas izstaro iekšējo gaismu, aizdzenot pesimisma un grēka ēnu. Meklēsim un centīsimies atklāt Dieva godību, kāda mājo katrā cilvēkā!”

„Tas bija nogurdinošs laiks, bet vienlaicīgi patiesa Dieva dāvana, kas noteikti nesīs bagātīgus augļus,” tā par noslēgušos Bīskapu sinodi sacīja Francisks, uzrunājot Svētā Pētera laukumā sapulcējušos ticīgos. Apcerē pirms lūgšanas „Kunga eņģelis” pāvests atgādināja, ka vārds „sinode” nozīmē „iet kopā”, un šajās nedēļās tika veikts svētceļojums kopā ar ģimenēm visā pasaulē. Pārdomu galvenā tēma bija Jeremija pravietojums par Kunga atpestīto tautu. „Lūk, Es atvedīšu viņus no ziemeļu zemes un viņus sapulcināšu no zemes malām. Starp viņiem būs aklais un klibais, topošā māte reizē ar dzemdētāju: liels pulks to, kas šurp pārnāks. Viņi aizgāja raudot, bet Es viņus pārvedīšu atpakaļ ar mierinājumu un atvedīšu viņus pār ūdeņu straumēm pa taisnu ceļu, un uz tā viņi nepaklups.”

Pāvests skaidroja, ka Sinode lielu uzmanību veltīja ģimenēm, īpaši tām, kuras cieš, kuras izrautas no savas zemes. Baznīca ir aicināta rūpēties par ģimenēm, jo tās pieder tautai, ko Dievs vēlas sapulcināt no zemes mālām un dāvāt tai patieso brīvību.

S. Krivteža / VR