Dieva mīlestība uz cilvēku ir pārpilnīga

„Dievs vienmēr papilnam dāvā savu žēlastību cilvēkiem, bet tie, savukārt, ir raduši „mērīt situācijas”. Saprast dievišķās mīlestības pārpilnību ir žēlastības auglis.” Šais teikumos varētu ietvert pāvesta homīlijas saturu 20. oktobra rīta Misē. 

Dieva mīlestība uz cilvēku ir pārpilnīga. Tai piemīt dāsnums, ko cilvēks neievēro, jo ir pārāk radis aprēķināt, ja nolemj dāvāt kaut ko, kas tam pieder. Skaidrojot šīsdienas lasījumu no svētā Pāvila vēstules romiešiem, pāvests uzsvēra, ka Jēzus nestā pestīšana, kas pārspēj Ādama krišanu grēkā, ir pierādījums šai dāvanas pārpilnībai. Un pestīšana ir draudzība starp Viņu un mums:

„Kā dod Dievs, šai gadījumā, draudzību, pestīšanu, kas mums tiek papilnam? Viņš dod tā, kā sola to dot tad, kad paveiksim kādu labu darbu: Viņš dos mums labu, smalku, pilnu, pāri malām līstošu mēru... Bet tas liek domāt par pārpilnību un šis vārds šai Svēto Rakstu lasījumā tiek atkārtots trīs reizes. Svētā Pāvila vēstulē lasām, cik lielā mērā Dievs dod pārpilnībā: „kur pieauga grēks, tur vēl vairāk nāca žēlastība”. Viss ir pārpilnībā. Un tā ir Dieva mīlestība, kurai mērs nepastāv. Viņš dod visu sevi”.

Bez mēra kā tēvs evaņģēliskajā līdzībā, kas katru dienu raugās uz apvārsni, lai redzētu, vai viņa dēls ir nolēmis atgriezties pie viņa. Pāvests apgalvoja, ka Dieva sirds  nav aizvērta. Tā vienmēr ir atvērta. Un kad mēs atgriežamies, kā tas pazudušais dēls, Viņš mūs apskauj, mūs skūpsta. Dievs svin svētkus.

„Dievs nav sīkumains. Sīkumainību Viņš nepazīst. Viņš dod visu. Dievs neapstājas. Viņš skatās, gaida, kad mēs atgriezīsimies. Dievs iziet – iziet meklēt, meklēt katru no mums. Katru dienu Viņš meklē, meklē mūs. Tāpat kā to darīja, kā jau teica līdzībā par pazudušo avi, vai par pazaudēto denāru. Viņš meklē. Vienmēr!”

Atsaucoties uz Svētajiem Rakstiem, pāvests atgādināja, ka debesīs vairāk priecāsies par vienu grēcinieku, kurš atgriezies, nekā par simts taisnīgajiem. Tai pašā laikā Francisks atzina, ka ar mūsu cilvēciskajiem kritērijiem, kas ir mazi un ierobežoti, nav viegli saprast Dieva mīlestību. To var saprast tikai tie, kam dota šī žēlastība. Francisks pastāstīja, ka šo mīlestību saprata 84 gadus veca māsa, kas dzīvoja viņa vadītajā Buenosairesas arhidiecēzē un kas ik dienas staigāja pa slimnīcu gaiteņiem, ar Dieva mīlestības smaidu runājot ar slimajiem. Pāvests teica, ka viņai bija dota dāvana saprast šo noslēpumu, šo Dieva mīlestības pārpilnību, kas daudziem paliek nesaprasta.

„Patiešām, mums vienmēr ir ieradums mērīt situācijas un lietas ar savu mēru: un mūsu mērs ir niecīgs. Tāpēc par labu nāks lūgt žēlastību no Svētā Gara, lai mēs vismaz nedaudz pietuvotos šai mīlestībai, lai to saprastu un gribētu būt apskauti un noskūpstīti ar to mēru, kuram robežas nepastāv”.

I. Šteinerte/VR