Centrālāfrika: konfliktu plosītā zemē ieradīsies pāvests

Pāvesta Franciska vizīte piešķirs jaunu cerību Centrālāfrikai – ir pārliecināts priesteris Hermans Tangvi Pounekrozou. Priesteris, kurš jau vairākus gadus sadarbojas ar organizācijas „Palīdzība Baznīcai, kas cieš” Itālijas nodaļu, apraksta dramatisko situāciju savā zemē un tai pašā laikā „cerības gaisotni, kādu šobrīd elpo vietējie iedzīvotāji, neraugoties uz skumjām un sāpēm, kādas viņus māc ik dienas dzīvojot bez jebkādas nākotnes perspektīvas.”

Svētdien, 18. oktobrī, Centrālāfrikas iedzīvotāji izvēlēsies savu prezidentu. Diviem miljoniem vēlētāju būs jāizšķiro starp veseliem 70 prezidenta kandidātiem. Jau tagad, lai iegūtu sev balsis, daudzi no tiem uzpērk vēlētajus, dāvājot tiem cukuru, eļļu un velosipēdus.

Centrālāfrikas autoritātes saskaras ar lielām grūtībām, lai atjaunotu un saglabātu sabiedrisko kārtību un nodrošinātu mierīgu sadzīvi. Galvaspilsētā Bangui slepkavības, laupīšanas un zādzības ir kļuvušas par ikdienišķiem notikumiem. Pilsētas ziemeļos ir noformējušās bruņotas bandas, kuras kļūdaini sauc par kristiešiem, bet dienvidos ar musulmaņu kvartāliem ir savi pašpasludinātie „uzraugi”. Abās pilsētas daļās nav iespējams ienākt pēc pulksten 19 vakarā. Vienīgā drošā teritorija ir tā dēvētā „zaļā zona” Bangui dienvidaustrumos, kur ir izvietojušās starptautiskās iestādes.

Divu savstarpēji karojošu grupu –  „seleka” un „balaka” izveidošanās, ir stipri iedragājusi starpreliģiskās attiecības, kas pirms tam Centrālāfrikā vienmēr ir bijušas labas. Priesteris Tangvi Pounekrozou uzsver, ka konfliktam nav reliģisks, bet gan politisks un ekonomisks raksturs. Ar musulmaņiem agrāk ir manipulējusi valdība, ievērojot faktu, ka lielākā daļa uzņēmēju un turīgāko ļauži ir bijuši kristieši. Tai pašā laikā kristieši vaino musulmaņus par atriebēju koalīcijas atbalstīšanu.

Šādā situācijā vietējā Baznīca, ko vada Bangui arhibīskaps Djedonn Nzapalainga, dara visu iespējamo abu reliģiju samierināšanā. Šo darbu atbalsta arī daži islāma līderi. Viens no tiem ir imams Omārs Kobine Lajama. Neraugoties uz savstarpējām nesaskaņām, arī liela daļa musulmaņu kopienas priecājas, ka šo zemi apmeklēs pāvests Francisks.

I. Šteinerte/VR