Lūgties, lai neļautu skart sevi liekulības vīrusam!

„Ir daudz jālūdzas, lai neļautu skart sevi liekulības vīrusam – tai farizejiskajai attieksmei, kas pavedina ar meliem,” tāds ir pāvesta ierosinājums 16. oktobra rīta dievkalpojumā. „Liekulībai nav krāsas,” sacīja Francisks, „tā izmanto pustoņus. Tā savaldzina un pavedina ar gaišu un tumšu nokrāsu reizē, savaldzina un pavedina ar fascinējošiem meliem.”

Pāvests pieminēja šīsdienas Evaņģēlijā aprakstīto notikumu, kur Jēzus kopā ar mācekļiem atrodas liela pūļa vidū, kur ļaudis cits citam mina uz kājām. Jēzus vispirms uzrunā mācekļus, piekodinot, lai tie sargās no farizeju rauga, it kā vēlēdamies teikt, ka „farizeju raugs” ir vīruss. Viņš rīkojas gluži kā ārsts, kurš grib pasargāt savus līdzstrādniekus no inficēšanās riska. Pāvests paskaidroja:

„Liekulība ir dzīves, rīcības, runāšanas veids, kurā trūkst skaidrības. Nav skaidrs, vai runātājs smejas, vai ir nopietns... Ne gaisma, ne tumsa... Viņa kustības, šķiet, neliecina par draudiem, tās ir lokanas kā čūskai, viņam piemīt pat valdzinājums, kuram reizē ir gan gaišas, gan tumšas nokrāsas. Viņa valdzinājumam nav skaidru lietu, skaidri pateiktu lietu. Šis valdzinājums ir melu, šķietamības valdzinājums. Liekuļiem farizejiem Jēzus teica, ka viņi ir piepildīti paši ar sevi, ar dižošanos. Viņiem patika staigāt pilsētu laukumos, izrādoties, cik tie ir svarīgi, zinoši...”.

Jēzus tai pašā laikā iedrošina pūli. „Nebaidieties!” Viņš saka, „jo nav nekā apslēpta, kas netiktu atklāts, nedz slepena, kas netiktu uzzināts.” It kā gribēdams teikt, ka apslēpt nelīdzēs, arī tad, ja „farizeju raugs” cilvēkiem liktu mīlēt tumsu vairāk, nekā gaismu. 

„Šis raugs ir vīruss, kas liek saslimt un vēlāk nomirt. Piesargies no tā! Šis raugs tevi vedīs pie tumsības. Piesargies! Taču ir kāds, kurš par to ir lielāks. Tas ir Tēvs debesīs. „Vai piecus zvirbuļus nepārdod par diviem grašiem? Un tomēr neviens no tiem nav aizmirsts Dieva priekšā. Bet jums pat mati uz galvas ir saskaitīti.” Un noslēgumā seko aicinājums: „Nebaidieties! Jūs esat vērtīgāki nekā daudzie zvirbuļi!” Visu šo baiļu priekšā, ko farizejiskā liekulība, gluži kā vīrusu, mums noliek tur, un tur, un tur, Jēzus saka: „Bet ir taču Tēvs. Ir Tēvs, kas jūs mīl. Ir Tēvs, kurš rūpējas par jums.”

 Pāvests atgādināja, ka pastāv tikai viens veids, kā izvairīties no šī vīrusa, no šī „farizeju rauga”. Tā ir lūgšana – Jēzus norādītais ceļš. Tas ir vienīgais risinājums, lai neiekristu farizejiskajā attieksmē, kas nav ne gaisma, ne tumsa, bet „gājuma vidus, kas nekad nenovedīs pie Dieva gaismas.” Svētais tēvs rosināja:

„Lūgsimies! Lūgsimies daudz! „Kungs, glabā savu Baznīcu, kas esam mēs visi: glabā savu tautu, tādu pašu kā tā, kas bija sapulcējusies vienkopus un cits citam mina uz kājām. Glabā savu tautu, lai tā mīl gaismu, gaismu, kas nāk no Tēva, kas nāk no Tava Tēva, kas Tevi ir sūtījis, lai mūs atpestītu. Glabā savu tautu, lai tai ir prieks, apzinoties, ka ir Tēvs, kas mūs ļoti mīl”.

I. Šteinerte/VR