Baznīca – mīlestības patiesībā lieciniece

„Patiesā garīgas izšķiršanas garā pilnveidot piedāvātās idejas un rast konkrētus risinājumus daudzajām grūtībām un neskaitāmajiem izaicinājumiem, ar ko ģimenēm nākas tikt galā; (…) atbildēt tik daudzajām mazdūšībām, kas pārņem un nospiež ģimenes”, jau pagājušajā gadā pāvests izvirzīja šādu mērķi Bīskapu sinodei par ģimenes tematu, kas sākās svētdien, 4. oktobrī, un ilgs līdz 25. oktobrim. Tajā piedalās 270 dalībnieki no visiem 5 kontinentiem – kardināli, patriarhi, arhibīskapi, bīskapi, prāvesti, konsekrētās personas, kā arī eksperti, sinodes sekretariāta līdzstrādnieki, klausītāji un ģimenes. Otrdienas rītā notika 3. vispārējā kongregācija, kuras laikā uzstājās sinodes tēvi, bet pēcpusdienā paredzēts darbs mazajās grupas. Atklājot sinodes darbus, pirmdien Francisks atgādināja, ka sinode nav parlaments vai saiets, kur tiek panākta vienprātība. Tā ir nevis kompromisu, bet Svētā Gara darbības vieta. Runa ir par Baznīcu, kas iet kopā, lai lasītu realitāti ar ticības acīm un Dieva sirdi, un izvērtētu savu uzticību ticības mantojumam.

Pirmās darba dienas rītā ar garu uzrunu uzstājās sinodes ģenerālrelators, kard. Peters Erdo. Viņš pievērsās trīs svarīgiem jautājumiem: izaicinājumi, kas skar mūsdienu ģimeni, ģimenes aicinājums un misija. Migrācija, sociālā netaisnība, zemās algas, vardarbība pret sievietēm – tie ir daži no izaicinājumiem, ar ko ģimenēm nākas saskarties. Ģimeni šodien apdraud individuālisms un patēriņa mentalitāte, kas ved pie seksualitātes nošķiršanas no prokreācijas. Kard. Erdo uzsvēra, ka ģimenē tiek tālāk nodotas dzīves pamatvērtības. Laulība paver ceļu personas autentiskai attīstībai. Šajā kontekstā kardināls runāja arī par priesteru formāciju. Lai palīdzētu grūtībās nonākušajām ģimenēm, garīgajiem ganiem pašiem jākļūst par nobriedušām personībām. Viņiem jāspēj būt vienlaicīgi žēlsirdīgiem un taisnīgiem. Strādājot ar ievainotām ģimenēm, Baznīcas pieejai jābūt žēlsirdīgai un atvērtai, un reizē tai skaidri jāparāda patiesība par laulību un ģimeni. „Vislielākā žēlsirdība ir spēja ar mīlestību pateikt patiesību”, sacīja Bīskapu sinodes ģenerālrelators, kurš minēja arī dažus ieteikumus turpmākajam darbam ar ģimenēm.

Viņš norādīja uz nepieciešamību rast atbilstošu pedagoģisku pieeju darbā ar tiem, kuri ir šķīrušies un izveidojuši jaunas saistības, lai atklātu viņiem „Dieva plāna pilnību”, veidot diecēzēs palīdzības centrus tiem, kuri ir šķīrušies, bet nav atkal precējušies, lai, iespēju robežās, palīdzētu viņiem iet pa piedošanas un izlīgšanas ceļu, kā arī atbalstītu viņu bērnus, kuri ir lielākie cietēji. Kas attiecas uz tiem, kuri ir šķīrušies un jau dzīvo kopā ar citu cilvēku, vajadzīga „padziļināta izpēte”, vienmēr paturot prātā pamata principu, proti to, ka laulība ir nešķirama. „Dievs savā žēlsirdībā dāvā grēciniekam piedošanu, bet pieprasa viņa atgriešanos”, sacīja kard. Peters Erdo. Savā ziņojumā kardināls mudināja Baznīcu atgriezties un kļūt dzīvākai, personiskākai un reizē sabiedriskākai – izteiksmīgākai Dieva žēlsirdības lieciniecei.

J. Evertovskis / VR