Paklausīt sargeņģeļa padomiem!

„Katrai personai Dievs ir devis eņģeļa „kompāniju”, lai to mierinātu un sargātu, eņģeli, ko uzmanīgi klausīties,” teica pāvests 2. oktobra Svētajā rīta Misē dienā, kad Baznīca atzīmē sargeņģeļu svētkus. „Kad Dievs no paradīzes padzen Ādamu, Viņš neatstāj to vienu, Viņš nesaka: „kā gribi, tā dari”.

Francisks citēja lūgšanas un psalmus, lai atcerētos sargeņģeļa tēlu, kas vienmēr ir bijis klātesošs katrā cilvēka attiecību brīdī ar debesīm. „Lūk, es sūtu eņģeli, kas ies tev pa priekšu un sargās tevi ceļā, un ievedīs vietā, kuru es esmu sagatavojis,” teikts Izceļošanas grāmatas fragmentā, ko šodien piedāvā Baznīcas liturģija. Tā ir veltīta īpašajām dievišķajām klātbūtnēm, ko Kungs ir devis visiem cilvēkiem. Katram no mums ir viens tāds eņģelis, kas mūs pavada.

„Viņš vienmēr ir ar mums!” apgalvoja pāvests, piebilstot, ka tā ir realitāte, un ka eņģelis ir kā Dieva vēstnieks. Un Kungs mums iesaka: „Izturies pret viņu ar cieņu!” Un kad mēs, piemēram, rīkojamies ļauni un domājam, ka esam pamesti vieni, tad viņš tomēr ir klāt. Eņģeļa klatbūtne ir jāciena! Ir jāklausa viņa balss, jo viņš dod mums padomu. Kad dzirdam viņa iedvesmu: „Dari to... tas ir labāk... šito nedari, tad klausi! Nesacelies pret viņu!”

Sargeņģelis mūs vienmēr aizstāv, jo īpaši pret ļaunumu. Francisks atzīmēja, ka dažreiz domājam, ka varam apslēpt daudzas lietas, sliktas lietas, bet beigās tās tomēr nāks gaismā. Taču eņģelis ir klāt, lai dotu mums padomu, lai mūs „piesegtu”, gluži tāpat kā to darītu draugs. Draugs, ko neredzam, bet ko dzirdam. Draugs, kurš kādu dienu būs ar mums debesīs mūžīgajā priekā. Pāvests norādīja:

„Tikai tas: respekts un klausīšana. Šis respekts un klausīšana mūsu ceļabiedram saucas paklausība. Kristietim ir jābūt paklausīgam pret Svēto Garu. Paklausība pret Svēto Garu sākas ar paklausību šī sava ceļabiedra padomiem.”

Lai būtu paklausīgi, Francisks uzsvēra arī, ka ir jābūt maziem kā bērniem, jeb tādiem, kā tie, par kuriem Jēzus teica, ka tie būs vislielākie Viņa Tēva valstībā. Tātad, sargeņģelis ir „ceļabiedrs”, kurš māca pazemību un kurš ir jāklausa kā bērniem. Pāvests aicināja:

„Lūgsim šodien Kungam paklausības žēlastību uzklausīt šī ceļabiedra, šī Dieva sūtņa balsi, kas Viņa vārdā ir mums blakus un kura palīdzība mūs atbalsta. Vienmēr ar mums mūsu ceļā... Arī šai Misē, ar kuru slavējam Kungu, atcerēsimies, cik labs ir Kungs, cik taisnīgi ir tas, ka pēc tam, kad esam pazaudējuši ar Viņu draudzību,  Viņš mūs nav atstājis vienus, nav pametis. Viņš ir gājis kopā ar mums, ar savu tautu. Arī šodien viņš mums dod šo ceļabiedru. Pateiksimies un slavēsim Kungu par šo žēlastību un būsim uzmanīgi pret šo draugu, ko Kungs mums ir devis.”

I. Šteinerte/VR