Pirmoreiz vēsturē pāvests uzrunā ASV Kongresu

„Esmu ļoti pateicīgs par jūsu uzaicinājumu vērsties pie šīs Kongresa plenārasamblejas „brīvo zemē un drosmīgo namā”,” ar šādiem vārdiem pāvests Francisks sāka uzrunu ASV Kongresa locekļiem. Viņš atzīmēja, ka arī pats ir šī lielā kontinenta dēls, no kura ir daudz saņemts un pret kuru viņš dalās kopējā atbildībā. Pāvests teica, ka šodien uz katras nācijas dēlu, vai meitu gulstas misija, personīgā un sociālā atbildība. Uz Kongresa locekļiem gulstas atbildība, lai šī zeme, pateicoties likumdošanas aktivitātei, aug un attīstās kā nācija. Katras politikas mērķis ir kopējais labums. Pāvests piebilda:

„Politiskā sabiedrība pastāv laikā, kad tā par savu paaicinājumu uzskata apmierināt kopējās vajadzības, veicinot visu tās locekļu izaugsmi, jo īpaši to, kuri atrodas lielākas ievainojamības, vai riska situācijā. Likumdošanas aktivitāte vienmēr ir balstīta uz rūpēm par cilvēkiem. Uz to jūs aicina un sauc tie, kuri jūs ievēlēja.”

Pāvests teica, ka Kongresa locekļu darbs viņam liek kavēties pārdomās par Mozu un tas ir divu aspektu dēļ. No vienas puses, Izraeļa tautas patriarhs un likumdevējs simbolizē tautu nepieciešamību uzturēt dzīvu savu vienotības sajūtu ar taisnīgas likumdošanas palīdzību. No otras puses, Mozus tēls mūs tiešā veidā aizved pie Dieva, un tātad, arī pie cilvēka personas transcendentās cieņas. „Mozus mums piedāvā jūsu darba sintēzi,” teica pāvests Kongresa locekļiem. „No jums tiek prasīts ar likumdošanas instrumentiem pasargāt attēlu un līdzību, ko Dievs ir atstājis uz katra cilvēka vaiga."

Pāvests teica, ka viņš vēlas vērsties ne tikai pie ASV Kongresa, bet caur to arī pie visas Amerikas Savienoto Valstu tautas. Viņš izteica vēlēšanos veikt dialogu ar daudziem miljoniem vīriešu un sieviešu, kas ik dienas cenšas pavadīt godīgu darba dienu, atnest mājās dienišķo maizi, ietaupīt kādu naudas līdzekli un soli pa solim celt labāku dzīvi savām ģimenēm. „Tie ir vīrieši un sievietes, kas nerūpējas tikai par to, lai samaksātu nodokļus, bet savā diskrētā veidā atbalsta sabiedrības dzīvi. Ar savu darbību tie izrāda solidaritāti un veido organizācijas, kuras sniedz palīdzīgu roku tiem, kam tā ir nepieciešama,” sacīja pāvests.

Tāpat Svētais tēvs izrādīja vēlēšanos veikt dialogu ar veciem ļaudīm, kas ir gudrības depozīts, ko veidojusi pieredze, un kas dažādos veidos, jo īpaši caur brīvprātīgo darbu, cenšas dalīties savos stāstos un savā pieredzē. Daudzi jau ir pensijā, taču joprojām ir darbīgi un cenšas strādāt, lai celtu šo zemi. „Vēlos veikt dialogu arī ar jauniešiem,” sacīja pāvests, „kuri dara visu, lai īstenotu savus lielos un cēlos ideālus, kuri nepakļaujas virspusējiem piedāvājumiem, bet stājas pretim smagām situācijām, kuras bieži vien ir daudzu pieaugušo nepietiekama brieduma rezultāts.”

Savu dialogu pāvests vēlējās veikt uz amerikāņu vēsturiskās pieredzes pamata. Tā, kā Svētā tēva vizīte iekrīt laikā, kad daudzi labas gribas vīrieši un sievietes atzīmē vairāku nozīmīgu ASV personību jubilejas, pāvests pieminēja šīs personas, nosaucot tās vārdā. Tie ir Ābrahams Linkolns, Mārtiņš Luters Kings, Doroteja Deja un Tomass Mērtons.

Vispirms prezidents Ābrahams Linkolns. Šogad aprit 150 gadi, kopš viņa nogalināšanas. Viņš bija brīvības sargs, kas nenogurstoši strādāja, lai šī nācija ar Dieva aizsardzību varētu no jauna atdzimt brīvībā. Pāvests teica, ka brīvas nākotnes celtniecība prasa mīlestību pret kopējo labumu un sadarbību subsidiaritātes un solidaritātes garā. Uzrunājot ASV Kongresu, Francisks teica:

„Mēs visi pilnībā apzināmies un esam dziļi noraizējušies par mūsdienu nemierīgo sociālo un politisko situāciju pasaulē. Mūsu pasaule aizvien vairāk izvēršas par vardarbīgu konfliktu, ienaidu un brutālu neģēlību vietu, kuras tiek pastrādātas pat Dieva un reliģijas vārdā. Zinām, ka neviena reliģija nav imūna pret individuālu apmānu, vai ideoloģisko ekstrēmismu. Tas nozīmē, ka ir jābūt īpaši uzmanīgiem pret jebkuru fundamentālisma formu, vai tā būtu reliģiska, vai cita veida forma. Ir vajadzīgs līdzsvars, lai cīnītos pret vardarbību reliģijas, ideoloģijas, vai ekonomiskās sistēmas vārdā, tai pašā laikā sargājot reliģisko, intelektuālo un individuālo brīvību. Taču ir arī cits kārdinājums, no kura mums ir jāsargās. Tā ir vienkāršota reducēšana, kas redz tikai labo, vai ļauno, vai arī taisnīgos un grēciniekus. Mūsdienu pasaule ar savām atvērtajām brūcēm, kas skar daudzus mūsu brāļus un māsas, prasa, lai stājamies pretim jebkurai polarizācijas formai. Zinām, ka vēloties tikt atbrīvoti no ārējā ienaidnieka, varam krist kārdinājumā attīstīt iekšējo ienaidnieku. Atdarināt tirānu un slepkavu vardarbību, ir labākais veids, kā kļūt tādiem pašiem, kā viņi. Tas ir kaut kas tāds, no kā jūs, kā tauta, atsakāties.”

Pāvests sacīja, ka labas gribas cilvēku atbildei, savukārt, ir jābūt cerības un atveseļošanās, miera un taisnības atbildei. Šodien ir nepieciešams apelēt pie drosmes un saprāta, lai atrisinātu daudzas ekonomiskās un ģeopolitiskās krīzes. Pat attīstītajā pasaulē netaisnīgu struktūru un rīcības efekti ir pārāk labi saskatāmi. Ir jāpieliek pūliņi, lai atjaunotu mieru, labotu kļūdas, turpinātu pildīt iesākto un tādējādi veicinātu indivīdu un tautu labklājību. „Ir jāiet uz priekšu kopā, kā vienam, atjaunotā brālības un solidaritātes garā, dāsni sadarbojoties kopējā labuma dēļ,” aicināja pāvests. Turpinot uzrunāt Kongresa locekļus viņš atzīmēja:

 „Šai zemē daudzas reliģiskās denominācijas ir devušas ieguldījumu, ceļot un stiprinot sabiedrību. Ir svarīgi, lai šodien, tāpat kā pagātnē, ticības balss turpina būt uzklausīta, jo tā ir brālības un mīlestības balss, kas tiecas panākt, lai izpaustos labākais, kas piemīt katram cilvēkam un katrai sabiedrībai. Šāda sadarbība ir spēcīgs cīņas resurss, lai izskaustu jaunās globālās verdzības formas, kas ir radušās no smagām netaisnībām un kuras var pārvarēt vienīgi, patiecoties jaunajām politikām un jaunajām sociālās vienprātības formām.”

Pāvests atcerējās ASV politisko vēsturi, kur demokrātija dziļi sakņojas amerikāņu tautas garā. Francisks norādīja, ka jebkurai politiskajai aktivitātei ir jakalpo  cilvēka personas kopējā labuma veicināšanai un tai ir jābūt balstītai uz katra cilvēka cieņas respekta. Ja politikai patiešām ir jākalpo cilvēkam, tad izriet, ka tā nedrīkst būt pakļauta ekonomikai un finansēm. Politika ir mūsu neapslāpējamās vajadzības dzīvot vienotībā izteiksme, lai kopā varētu celt vislielāko kopējo labumu: tādas kopienas labumu, kas upurē partikulārās intereses, lai dalītos taisnībā un mierā savos labumos, savās interesēs, savā sociālajā dzīvē. „Nevaru mazvērtēt grūtības, kas ir šai gājumā, taču iedrošinu jūs pielikt šos pūliņus,” sacīja pāvests ASV Kongresam.

Uzrunas otrajā daļā Svētais tēvs atcerējās Mārtiņa Lutera Kinga un Selmas Montgomerijas pirms 50 gadiem vadīto gājienu ar mērķi sasniegt „sapni” par afroamerikāņu civilajām un politiskajām tiesībām. Francisks izteica prieku, ka Amerika daudziem turpina būt par „sapņu” zemi. Pēdējos gadsimtos daudzi cilvēki ir ieradušies šai zemē, lai īstenotu sapni par labāku nākotni. „Mēs, šī kontinenta ļaudis, nebaidāmies no svešinieka, jo daudzi no mums savulaik esam bijuši svešinieki,” teica Francisks. „Ja svešinieks ir mūsu vidū, tad nedrīkstam atkārtot pagātnes kļūdas un grēkus. Ir jāizvēlas dzīvot cēlāk un taisnīgāk, un jaunās paaudzes jāmāca nepagriezt muguru tuvākajam,” teica emigrantu pēctecis Francisks. Viņš aicināja veidot attiecības citam ar citu, atsakoties no naida mentalitātes.

Pāvests norādīja, ka mūsdienu pasaule saskaras ar vēl nebijušām bēgļu proporcijām, kas nav pieredzētas pat II Pasaules kara laikā. Arī Amerikas kontinentā daudzi ir spiesti emigrēt uz ziemeļiem, lai meklētu sev labāku izdevību. „Vai tas nav tas pats, ko vēlējāmies saviem bērniem?” vaicāja Francisks. Viņš iedrošināja nebaidīties no ieceļotāju skaita, bet raudzīties uz viņiem kā uz personām, raudzīties uz viņu sejām un uzklausīt viņu stāstus, cenšoties cik labi vien iespējams atbildēt uz viņu situācijām. Atbildēt cilvēciskā, taisnīgā un brālīgā veidā. „Citiem vārdiem runājot, ja vēlamies drošību, dosim drošību, ja vēlamies dzīvību, nodrošināsim dzīvību, ja vēlamies izdevību, nodrošināsim izdevību,” piebilda pāvests, atgādinot, ka mērs, ar kuru mērīsim, būs mērs ar kuru tiksim mērīti mēs paši.

Uzrunājot ASV Kongresu, pāvests aicināja atcelt nāvessodu, atgādinot ka ikviena cilvēka dzīvība ir svēta. Francisks neaizmirsa arī nabadzīgos, rosinot vienlīdzīgi sadalīt labumus, lai novērstu nabadzības fenomenu, korekti izmantot resursus, rūpēties par dabu, izstrādāt jaunas tehnoloģijas, kas pasargātu radīto, un apstādināt ieroču tirdzniecību.

Atgādinājis, ka savu vizīti noslēgs Filadelfijā, kur piedalīsies Pasaules Ģimeņu saietā, pāvests norādīja arī uz ģimenes būtisko lomu sabiedrībā. Viņš mudināja pievērst lielāku uzmanību jauniešiem, jo īpaši tiem, kas ir visvairāk ievainojami, kuriem trūkst iespēju un cerības. Pāvests novēlēja, lai pēc iespējas lielāks jauniešu skaits spēj mantot un apdzīvot šo zemi, kas daudzus cilvēkus ir iedvesmojusi sapņot.

"Dievs svētī Ameriku!" šādus svētības vārdus Francisks teica uzrunas beigās.

I. Šteinerte/VR