Cilvēka lieluma mēraukla ir kalpošana tuvākajam

Pāvesta vizītes Kubā otrās dienas galvenais notikums bija Euharistijas svinības Hozē Marti vārdā nosauktajā Havanas Revolūcijas laukumā. Tās iesākās pulksten 9.00 pēc vietējā jeb 16.00 pēc Latvijas laika. Uz Svēto Misi sapulcējušies ticīgie „Žēlsirdības misionāru” gaidīja ar lielu entuziasmu, prieku un cerību. Tajā piedalījās vairāki simti tūkstoši ticīgo, valsts prezidents Rauls Kastro un 3500 oficiāli ielūgtās personas, kuru vidū bija arī Argentīnas prezidente Kristīne Kiršnere. Liturģiskās svinības kuplināja koris 350 cilvēku sastāvā. Ieradies laukumā, Francisks sasveicinājās ar dažiem citu kristīgo konfesiju pārstāvjiem. Homīlijā Svētais tēvs uzsvēra, ka tautas, nācijas un cilvēka lieluma mēraukla ir kalpošana saviem līdzcilvēkiem – sevišķi tiem, kuri ir visvājākie, un kuriem visvairāk ir vajadzīga palīdzība. Viņš vairākkārt atgādināja, ka šodien nereti dzirdam cilvēkus strīdamies par to, kurš ir svarīgāks un lielāks. Taču Jēzus mums atklāj „mīlestības loģiku”. Šajā sakarā pāvests skaidroja, kas kristīgā izpratnē ir kalpošana, un cik tā ir svarīga mūsu dzīvē.

Revolūcijas laukums ir Kubas simbols. Tajā var ietilpt līdz pat 600 tk. cilvēku. 1998. gadā tur svinēja Euharistiju sv. Jānis Pāvils II, bet 2012. gadā emeritētais pāvests Benedikts XVI. Viņi abi savās homīlijās uzsvēra, ka, lai panāktu brīvību, neizbēgams nosacījums ir patiesības par cilvēku atklāšana. To mums atklāj Kristus, kurš ir īsts Dievs un īsts cilvēks. Viņš ir cilvēka īstā mēraukla. Hozē Marti, kura vārdā ir nosaukts minētais laukums, bija pazīstams žurnālists un dzejnieks, kurš dzīvoja no 1853. līdz 1895. gadam. Viņš aktīvi iestājās pret spāņu okupāciju Kubā. Vispirms viņš tika deportēts uz Spāniju, pēc tam uz Meksiku. Pirms nekā atgriezties savā dzimtenē, Marti dzīvoja arī Parīzē un Ņujorkā. Kubā viņš krita kaujā ar spāņiem. Šodien viņš tiek uzskatīts par vienu no Latīņamerikas modernistu dzejas skolas pamatlicējiem.

Parastā liturģiskā laika 25. svētdienai veltītajā Evaņģēlija fragmentā Jēzus uzdod saviem mācekļiem „pavisam nediskrētu jautājumu”: „Par ko jūs ceļā runājāt?” (Mk 9, 33). Homīlijā pāvests norādīja, ka šādu jautājumu Jēzus var uzdot arī mums šodien: Par ko jūs ikdienā runājat? Pēc kā jūs ilgojaties? Evaņģēlijs vēsta, ka mācekļi klusēja, jo ceļā bija strīdējušies savā starpā par to, kurš no viņiem ir lielāks. Mācekļiem bija kauns pateikt to Jēzum. Mūsdienās varam sastapties ar tādiem pašiem strīdiem: Kurš ir svarīgāks? Kurš ir lielākais? Šajā sakarā Francisks paskaidroja, ka Jēzus nebaidās no cilvēku jautājumiem. Tieši otrādi, Viņš labi pazīst mūsu vājumu, un, kā izcils pedagogs, ir vienmēr gatavs mūs atbalstīt. Kristus uzticīgi iet uz priekšu savā stilā, ir atvērts mūsu jautājumiem un ilgām, pieņem tās un piešķir tām jaunus apvāršņus. Būdams uzticīgs savam stilam, Viņš dod atbildes, kas saistās ar jauniem izaicinājumiem un salauž jau „sagaidāmās atbildes” un ierastos mehānismus. Viņš vienmēr piedāvā mīlestības loģiku, saskaņā ar kuru var dzīvot visi cilvēki. Jēzus salauž savu klausītāju loģiku un atklāj, ka dzīvot autentisku dzīvi nozīmē konkrēti kalpot savam tuvākajam. „Ja kāds grib būt pirmais, tas lai ir starp visiem pēdējais un visu kalps”, lasām Marka evaņģēlijā (9, 35).

Aicinājums kalpot ir adresēts katram no mums. Kalpot lielā mērā nozīmē aprūpēt citu ievainojumus, rūpēties par vājākajiem mūsu ģimenes, sabiedrības un tautas locekļiem. Jēzus aicina uzlūkot ciešanu nomāktās sejas un mīlēt šos cilvēkus ar konkrētiem darbiem. Kalpošana ir mīlestība, kam jāizpaužas konkrētā rīcībā un lēmumos. Tā ir mīlestība, kam jāizpaužas konkrētos uzdevumos, ko mēs kā pilsoņi esam aicināti veikt. Būt kristietim nozīmē iestāties savu līdzcilvēku personas cieņas labā. Mēs nekalpojam idejām, bet kalpojam cilvēkiem. Tāpēc kalpot mīlestības dēļ nenozīmē sevi paverdzināt. Šī kalpošana ir cēls uzdevums, un uz to pāvests mudināja visus kubiešus.

Pēc Euharistijas svinībām Svētais tēvs vadīja mariānisko lūgšanu „Kunga eņģelis”. Uzrunā aicināja lūgt Dievmātei, lai viņa palīdz mums stāvēt pie sava tuvākā krusta. Bieži vien mēs gribam bēgt no sava un savu līdzcilvēku krusta. Mēs mēģinām attālināties no tiem, kuri cieš. Tomēr esam aicināti katrā cietējā, katrā izsalkušajā, izslāpušajā, kailajā, ieslodzītajā un slimajā saskatīt pašu Jēzu. Kopā ar Mariju stāvot zem krusta koka, sapratīsim, kurš patiešām ir „lielākais”, un ko nozīmē būt vienotiem ar Kungu un ņemt dalību Viņa godībā. Mācīsimies saredzēt citu vajadzības un nemitēsimies viens par otru lūgties, lai nevienam nepietrūktu jaunā mīlestības un prieka vīna, ko sniedz Jēzus – mudināja pāvests. Noslēgumā viņš pievērsās situācijai Kolumbijā un vēlēja, lai tur, beidzot, tiktu panākts ilgtspējīgs miers, kā arī aicināja ticīgos lūgties sevišķi par tiem, kuri ir zaudējuši cerību, cīņas sparu, ir pamesti un vientuļi, par sirmgalvjiem, slimajiem, bērniem un jauniešiem, ģimenēm, kuras ir piemeklējušas dažādas grūtības.

Kad Latvijā pulkstenis rādīs jau 23.00 (pulksten 16.00 pēc Kubas laika) pāvests ieradīsies pieklājības vizītē pie valsts prezidenta Raula Kastro un tiksies ar Republikas Ministru padomes locekļiem. Pievakarē Svētais tēvs Havana katedrālē lūgsies vesperes kopā ar priesteriem, reliģisko ordeņu locekļiem un semināristiem, bet vakarā – pr. Feliksa Varelas vārdā nosauktā Kultūras centra priekšā tiksies ar šīs Karību salas jauniešiem.

J. Evertovskis / VR