Pāvestu sirdī kubiešu leģitīmās ilgas pēc taisnīguma un brīvības

Jau pēc dažām dienām pāvests Francisks dosies savā apustuliskajā ceļojumā uz Kubu un Amerikas Savienotajām Valstīm. Tas būs viņa pontifikāta pagaidām garākais ceļojums, kas ilgs no 19. līdz 28. septembrim. Francisks būs trešais pāvests, kurš ieradīsies Kubā. 1998. gadā notika pirmā vēsturiskā sv. Jāņa Pāvila II vizīte šajā Karību zemē, bet 2012. gada martā salu apmeklēja Benedikts XVI. Atskatīsimies uz dažiem emeritētā pāvesta ceļojuma elementiem.

Benedikts XVI ieradās Kubā no Meksikas kā „mīlestības svētceļnieks”, lai stiprinātu visu Latīņamerikas valstu iedzīvotājus ticībā, cerībā un mīlestībā, un pamudinātu tos kopīgiem spēkiem ķerties pie labākas nākotnes veidošanas. Svētais tēvs iedrošināja vietējo Baznīcu turpināt Evaņģēlija sludināšanas misiju. Viņš atgādināja, ka Kubai un pasaulei ir vajadzīgas pārmaiņas. Tās būs panākamas tad, ja katrs atvērsies integrālajai patiesībai par cilvēku, lai tādējādi iemantotu īstu brīvību. Lai pasaule, kurā cilvēks dzīvo, kļūtu patīkama un mājīga, nepieciešams pieņemt Dievu – viņš atgādināja.

Jau vizītes sākumā Benedikts XVI savu īpašo uzmanību pievērsa tiem, kuriem klājas grūti, un norādīja uz taisnīgumu, mieru, brīvību, cilvēka pamattiesībām un izlīgšanu. „Savā sirdī glabāju visu kubiešu, lai kur tie atrastos, taisnīgās ilgas un leģitīmās vēlmes, viņu ciešanas un priekus, viņu rūpes un viscēlākās vēlēšanās”, viņš sacīja. „Jo īpaši glabāju savā sirdī jauniešu, veco ļaužu, pusaudžu un bērnu, slimnieku un strādnieku, ieslodzīto un viņu ģimeņu, kā arī nabagu un trūkumcietēju rūpes un ilgas”. Savā pirmajā uzrunā Kubā emeritētais Romas bīskaps norādīja uz ekonomisko krīzi, saistot to ar garīgo un morālo krīzi. Šajā sakarā viņš atgādināja, ka, lai panāktu patiesu progresu, ir nepieciešama ētika, kur centrālā vieta tiktu ierādīta personai un tiktu ņemtas vērā cilvēka visdziļākās vajadzības, it īpaši, viņa garīgā un reliģiskā dimensija. Daudzi šodien aizvien skaidrāk apzinās – viņš sacīja – ka sabiedrības un visas pasaules atjaunotnei vajadzīgi taisnīgi cilvēki ar stingru pārliecību un augstiem ideāliem, kuri savu dzīvi balsta uz morālajām pamatvērtībām, neļaujas šaurām interesēm un ir atvērti cilvēka nemainīgajai un transcendentajai dimensijai.

Benedikts XVI atskatījās uz sava priekšgājēja, sv. Jāņa Pāvila II vizīti un norādīja, ka tā kubiešu dvēselē ir atstājusi „neizdzēšamu zīmogu”. Gan ticīgajiem, gan neticīgajiem viņa piemērs un vārdi kalpo par spožu ceļvedi. Viņš atmodināja ticības apziņu, daudzus iedrošināja atvērt savu sirdi Kristum, iededza cerības liesmu un pamudināja drosmīgi ķerties pie labākas nākotnes veidošanas. Viens no šīs vizītes augļiem bija jauna posma ievadīšana Baznīcas un valsts attiecībās.

Santjago de Kubā Benedikts XVI vadīja dievkalpojumu, kas notika Kobres Žēlsirdības Dievmātes statujas atrašanas 400 gadu jubilejas ietvaros. Tā laikā viņš uzsvēra, ka attālinoties no Dieva, mēs attālināmies no mums pašiem un piedzīvojam tukšumu. Ja tiek atstumts Dievs, tad pasaule pārvēršas par cilvēkam nepatīkamu, nemājīgu un neviesmīlīgu vietu. Pāvests arī atgādināja, ka ģimene ir saņēmusi cēlu misiju, proti, būt par sabiedrības pamatšūniņu un būt atvērtai cilvēka dzīvībai, īpaši tai, kas ir vistrauslākā un neaizsargātākā. Lai veidotu cilvēka cienīgu sabiedrību, jāiet piedošanas un savstarpējas sapratnes ceļu – viņš norādīja.

Sava ceļojuma pēdējā, tas ir, trešajā dienā Benedikts XVI vadīja Euharistijas svinības Hozē Marti vārdā nosauktajā Havanas Revolūcijas laukumā. Tur svētdien, 20. septembrī, tās vadīs arī pāvests Francisks. Benedikts XVI savā homīlijā uzsvēra, ka, lai panāktu brīvību, neizbēgams nosacījums ir patiesības par cilvēku atklāšana. Viņš runāja par patiesības saikni ar brīvību (sal. Jņ 8, 31-32) un par katra cilvēka un visas sabiedrības tiesībām uz reliģisko brīvību. Ilgas pēc patiesības ir ieliktas katra cilvēka sirdī. Lai atrastu patiesību, cilvēks ir aicināts izmantot savu prātu un brīvo gribu – viņš skaidroja. Patiesības atklāšanas ceļā ir vajadzīga arī ticība. Patiesību par Dievu un cilvēku mēs atrodam Kristū. Kristus ir cilvēka īstā mēraukla. Viņš ir mūsu cerība. Viņš palīdz mums pārvarēt egoismu, atmest savas ambīcijas un tikt pāri visam, kas mūs nospiež. Tieši Kristū meklējama cilvēka dzīves jēga. Noslēdzot savu vizīti Latīņamerikā, Benedikts XVI aicināja Kubas tautu stiprināt ticību, atvērt sirdis Evaņģēlijam un veidot jaunu sabiedrību, kas balstītos uz brālības, taisnīguma un brīvības pamatiem.

J. Evertovskis / VR