Kristietim jāmeklē stiprinājumu Jēzū, nevis tukšā pļāpāšanā

Pēc vasaras pārtraukuma pāvests atsāka celebrēt Svētās Mises ar tautas piedalīšanos. 1. septembra homīlijā viņš aicināja kristiešus stiprināt vienam otru ar labiem vārdiem un darbiem, un izvairīties no aprunāšanas, kritizēšanas un tukšas pļāpāšanas. Apustulis Pāvils runā par Kunga dienu, kas nāks negaidīti, un atgādina, lai ticīgie nepaliktu nesagatavoti. Viņš mudina negulēt, bet būt nomodā un skaidrā prātā (sal. 1. Tes 5, 1-6.9-11). Ticības Kristus otrreizējai atnākšanai drošību un spēku savā ikdienā smeļamies nevis tukšā runāšanā un citu aprunāšanā, bet citam cita iepriecināšanā un stiprināšanā – norādīja Francisks. Tieši tas ir svarīgi, lai uzturētu dzīvu cerību.

Tas ir padoms: Stipriniet viens otru! – turpināja Svētais tēvs. Vai mēs runājam par to, ka Kungs nāks un mēs ar Viņu tiksimies? Jā, mēs runājam par daudzām lietām, tai skaitā, par teoloģiskiem jautājumiem, Baznīcas lietām, priesteriem, māsām, monsinjoriem. Vai mēs viens otru stiprinām? Kopienā stipriniet viens otru! Vai savās draudzēs un kopienās runājam par to, ka gaidām Kunga atnākšanu? Vai tikai pļāpājam par šo un to, lai nosistu laiku un nebūtu pārāk garlaicīgi?

Otrdienai veltītā psalma refrēns skan šādi: „Es redzēšu Kunga labumu dzīvo zemē” (Ps 27). Šajā sakarā pāvests jautāja, vai mums ir šī pārliecība par iespēju redzēt Kungu un Viņu kontemplēt, un aicināja sekot Ījaba paraugam, kurš, neraugoties uz ciešanām, ticēja, ka Dievs ir dzīvs, un ka varēs Viņu skatīt ar savām acīm. „Jā, protams, Viņš nāks tiesāt, un Siksta kapelā redzam šo skaisto Pēdējās tiesas ainu”, sacīja Francisks. „Tomēr padomāsim arī par to, ka Viņš ieradīsies pie manis, lai es varētu Viņu redzēt savām acīm, apskaut un vienmēr būt kopā ar Viņu. Tā ir tā cerība, par kuru runā apustulis Pēteris, un mudina mūs atklāt to ar saviem darbiem saviem līdzcilvēkiem, liecināt par cerību. Tas ir īstais iepriecinājums, tā ir īstā drošība: Es esmu drošs, ka varēšu skatīt Kunga labumu”.

Homīlijas noslēgumā Francisks, tāpat kā savā laikā sv. Pāvils, mudināja kristiešus stiprināt un iepriecināt vienam otru ar saviem labajiem darbiem un palīdzēt cits citam. Tādā veidā varēsim iet uz priekšu. „Lūgsim Kungam šo žēlastību: lai šī cerības sēkla, ko Viņš iesēja mūsu sirdī, attīstās un aug līdz tiksimies ar Viņu beigās. Es esmu drošs, ka redzēšu Kungu. Es esmu drošs, ka Kungs ir dzīvs. Es esmu drošs, ka Kungs nāks pie manis. Tas ir mūsu dzīves apvārsnis. Lūgsim no Kunga šo žēlastību un stiprināsim cits citu ar labiem darbiem un labiem vārdiem”, teica pāvests.

J. Evertovskis / VR