Marija ar savu dzīvi apliecināja, ka Dievs nekad nepieviļ

Atvadījies no mazajiem slimniekiem, Francisks devās uz 40 km attālo Kākupes (Caacupé) mariānisko svētnīcu. Gvaranu valodā Kākupe nozīme «aiz kalna». Šī svētnīca ir iecienīta svētceļojumu vietā. Vissvētākās Jaunavas Marijas dzīve ir liecība tam, ka Dievs nekad nepieviļ, nekad neatstāj savu tautu, lai gan ir brīži un situācijas, kad mums šķiet, ka Viņa nav. Par to pāvests runāja Kākupes svētnīcā, kas Paragvajas garīgās dzīves centrs. Jaunavas Marijas Bezvainīgās Ieņemšanas bazilikas sakrālajā laukumā viņš vadīja dievkalpojumu, kurā piedalījās vairāk nekā miljons ticīgo. Sekojot svētā Jāņa Pāvila II piemēram, Francisks novēlēja Paragvaju un tās iedzīvotājus Dievmātes aizbildniecībai.

Pāvests Mariju nosauca par «jāvārda» sievieti. Viņa ir «jāvārds» Dieva plānam, «jāvārds» Dieva gribai. To īstenot dzīvē nav nemaz tik viegli, atzina Svētais tēvs. Viņš norādīja uz trīs visgrūtākajiem brīžiem Marijas dzīvē. Viens no tādiem bija Jēzus piedzimšana. Svētajai Ģimenei nav vietas. Tai nav ne māju, ne pajumtes, ne arī savu tuvinieku. Viņi ir vieni. Un vienīgā vieta, kādu izdevās atrast, bija lopu kūtiņa, – sacīja pāvests. – Nācaretes meitene, bez šaubām, atcerējās eņģeļa sveicienu: «Esi sveicināta, Marija, žēlastības pilnā, Kungs ir ar tevi», un varēja sev uzdot jautājumu: «Bet kur ir tagad?»

Smags brīdis bija bēgšana uz Ēgipti. Ģimenei nācās atstāt visu un bēgt projām. Tai nav ne tikai pajumtes, bet arī pašu dzīvība ir apdraudēta. Viņi ir spiesti doties uz svešu zemi. Viņi kļuva par migrantiem valdnieka lepnības un varaskāres dēļ. Un arī tur viņi varēja uzdot to pašu jautājumu.

Nāve pie krusta. Mātei nav smagāku ciešanu, redzot mirstam savu bērnu. Tie ir sirdi plosoši brīži. Marija stāv krusta pakājē. Viņa neatstāj savu Dēlu līdz pat nāvei, līdz pat krusta nāvei. Un vēlāk mierina un atbalsta Viņa mācekļus.

Francisks uzsvēra, ka Marija ir dziļas ticības sieviete. Viņa ir Baznīcas Māte. Viņa ieticēja un ar savu dzīvi apliecināja, ka Dievs nekad nepieviļ. «Marijas ticība stiprina mūsu ticību,» – sacīja pāvests.

Francisks pateicās visām tām Paragvajas sievietēm, kuras pašaizliedzīgi un drosmīgi iesaistījās kara un konfliktu sagrautās zemes atjaunošanā, stiprinot savas tautas dzīvi, ticību un cieņu. Dievkalpojuma noslēgumā tika nolasīts dekrēts par mazās bazilikas titula piešķiršanu Kākupes mariāniskajai svētnīcai. Tajā ticīgie godina «Virgen de la Inmaculada Concepcion de los Milagros» statuju.

Pēc pusdienām un īsas atpūtas nunciatūras mītnē, pāvests devās uz Asunsjonas Svētā Hozē skolas stadionu, kur tikās ar dažādu sabiedrības dzīves jomu pārstāvjiem: skolotājiem, universitāšu profesoriem, māksliniekiem, sportistiem, žurnālistiem, rūpniecības un lauksaimniecības arodbiedrību locekļiem.

S. Krivteža / VR