Attīstība, kurā nerēķinās ar vājākajiem, nav patiesa attīstība

Tūlīt pēc tikšanās ar Paragvajas valsts prezidentu 10. jūlija pēcpusdienā, pāvests pils dārzā tikās arī ar citām Paragvajas valstiskajām autoritātēm un diplomātiskā korpusa locekļiem. Pirmkārt, viņš pateicās valdības locekļiem, institūcijām un visiem cilvēkiem, kas ir rūpējušies par vizītes sagatavošanu, par to lai viesis justos kā mājās. „Nav iespējams nejusties kā mājās šai tik viesmīlīgajā zemē,” teica Francisks. Viņš atgādināja, ka Paragavaja ir pazīstama kā Amerikas sirds, un ne tikai ģeogrāfiskā izvietojuma, bet arī iedzīvotāju sirsnības dēļ. Sākot no pirmajiem neatkarīgas valsts soļiem līdz pat nesenai pagātnei Paragvaja ir pieredzējusi briesmīgās kara ciešanas, konfliktu starp brāļiem, brīvības trūkumu un cilvēktiesību pārkāpumus. Pāvests izteica apbrīnu par paragvajiešu uzcītību un garu, ar kādu tie pārvarēja ienaidu un cēla savu valsti.

Svētais tēvs īpaši vēlējas izcelt sieviešu lomu dramatiskajos vēstures brīžos un savas zemes atjaunotnē. „Uz saviem māšu, sievu un atraitņu pleciem tās nesa vislielāko smagumu, uz priekšu veda ģimenes un savu valsti, jaunajās paaudzēs iedvesdamas cerību par labāku rītdienu,” teica pāvests un lūdzās, lai Dievs svētī paragvajiešu sievietes – viscēlākās sievietes Amerikā. Turpinājumā Francisks izteica šādu atziņu un aicinājumu:

„Tautai, kas aizmirst savu nākotni, savu vēsturi, savas saknes, nav nākotnes. Tā ir izkaltusi tauta. Atmiņa, kas ir stingri balstīta uz taisnības un ir brīva no atriebības un naida jūtām, pagātni pārveido par iedvesmas avotu, lai celtu mierīgas sadzīves un harmonijas nākotni, apzinoties kara traģēdiju un absurdu. Lai nekad vairs nebūtu kara starp brāļiem! Vienmēr celsim mieru! Arī mieru ikdienā, ikdienas dzīvē, kurā visi piedalīsimies, izvairoties no augstprātības žestiem, aizvainojošiem vārdiem, visvarenības attieksmes un kopā veicināsim sapratni, dialogu un sadarbību.”

Jau vairākus gadus Paragvaja rūpējas par stabilas demokrātijas nostiprināšanu. Pāvests atzinīgi novērtēja daudzos progresus, kas panākti, pateicoties visu sabiedrības locekļu pūliņiem, neraugoties uz grūtībām. Svētais tēvs aicināja valstiskās institūcijas stiprināt un attīstīt demokrātijas struktūras, kas spēj atbildēt uz tautas taisnīgajām ilgām.

Francisks norādīja, ka visās sabiedriskajās jomās ir jāstiprina dialogs kā privileģēts kopējā labuma veicināšanas līdzeklis, jāliek pamats tikšanās, respekta un leģitīmas atšķirību un uzskatu dažādības kultūrai. „Nedrīkstam palikt konfliktā cits ar citu,” teica pāvests, uzsvērdams, ka vienotība vienmēr ir pārāka par konfliktu. Mīlestībai ir jākalpo par impulsu, kas ik dienas rosina veikt atklātu saimniekošanu, kurā nav vietas korupcijai.

Pāvesta uzrunā neizpalika aicinājums kalpot nabadzīgajiem. Viņiem Svētais tēvs aicināja atvēlēt prioritāro vietu. Atzīmēdams, ka Paragvaja pieliek lielus pūliņus, lai attīstītos ekonomiski, lai attīstītu izglītības un veselības aprūpes sistēmas, Francisks pamudināja rūpēties, lai nebūtu bērnu, kuri nespēj apmeklēt skolas, ģimeņu bez mājokļa, strādnieku bez cienīga darba, zemnieku bez zemes, cilvēku, kuri, neraugoties uz nedrošu nākotni, ir spiesti doties laimes meklējumos uz citām zemēm; lai nebūtu vardarbības, korupcijas un narkobiznesa upuru.

Pāvests uzsvēra, ka ekonomiskā attīstība, kurā nerēķinās ar visvājākajiem un tiem, kam mazāk paveicies, nav patiesa attīstība. „Ekonomiskā modeļa mēram ir jābūt personas integrālai cieņai, jo īpaši, ja persona ir vāja un neaizsargāta,” uzsvēra Francisks.

Svētais tēvs apliecināja Baznīcas vēlēšanos sadarboties kopējos centienos veidot vienlīdzīgāku un visus ietverošu sabiedrību, kurā var dzīvot mierā un harmonijā. Noslēdzot uzrunu, Francisks atcerējās arī paragvajiešus no sev uzticētās arhidiecēzes Buenosairesā, visai tautai deva savu apustulisko svētību un novēlēja to Paragvajas debesīgās aizbildnes Kaakupes Dievmātes aizbildniecībai.

I. Šteinerte/VR