Asunsjona – Dievmātei uzticīgā Paragvajas galvaspilsēta

Iepazīstinot ar pilsētām Latīņamerikā, kuras pēc dažām dienām apmeklēs pāvests Francisks, šoreiz pievērsīsimies Paragvajas galvaspilsētai Asunsjonai. Tā būs arī pēdējā šī ceļojuma laikā. Salīdzinājumā ar jau pieminētajām Kito Ekvadorā un Lapasu Bolīvijā, Asunsjona neatrodas augstu kalnos. Tā sasniedz tikai 43 metrus virs jūras līmeņa un ir izvietojusies plašās Paranas upes galvenās pietekas Paragvajas krastos.

Asunsjona sākotnēji tika saukta par „Viscēlāko un Debesīs uzņemtajai mūsu kundzei svētajai Marijai visuzticīgāko pilsētu”. Tā ir 117 kvadrātkilometru liela un šeit dzīvo 512 tūkstoši 112 iedzīvotāju. Asunsojonā atrodas liela upes osta. Upei klātesošo kvartālu ielas, kas gandrīz visas ir apstādītas ar apelsīnu kokiem, cita citu šķērso taisnā leņķī. Mājas šais kvartālos ir vienstāvu ar krāšņiem andalūziešu tipa pagalmiem. Savukārt, pilsētas centrs ir zaudējis savu koloniālā laika gaisotni un šodien tajā slejas ultramoderni debesskrāpji, starp kuriem iespraukusies kāda reta XIX gadsimta celtne.

Asunsjona ir viena no senākajām Latīņamerikas pilsētām. Tā ir pazīstama arī kā „pilsētu māte”, jo tieši no šejienes izceļoja ekspedīcijas, lai celtu tādas nozīmīgas pilsētas kā Buenosairesa, Santakrusa de la Sjerra, Santafe. Asunsjona ir dibināta 1537. gada 15. augustā – Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas svētkos. No šejienes ir radies pilsētas nosaukums.

1731. gadā Paragvajā notika sacelšanās pret spāņu kundzību. Karlosa Antonio Lopeza diktatūras laikā no 1841. līdz 1862. gadam valsts atvērās starptautiskajai tirdzniecībai, tika būvēti pirmie dzelzceļi, upes flote un uzsākta derīgo izrakteņu industrija.  Tika ieviesta bezmaksas obligātā pirmsskolas izglītība un piešķirta pilsonība iezemiešiem.

Mainījās arī Asunsjonas pilsētas seja. Tika nojauktas daudzas spāņu laikmeta ēkas un uzsākta celtniecība pēc Parīzes neoklasikas stila paraugiem. Pēc zaudētās cīņas pret Argentīnas-Brazīlijas-Urugvajas aliansi 1870. gadā, Asunsjonu ieņēma brazīliešu karaspēks, kam sekoja smags pēckara laiks. XIX un XX gadsimtu mijā Asunsjonai izdevās panākt atjaunotni, pateicoties tūkstošiem ieceļotāju pieplūdumam no Eiropas un Osmaņu impērijas Tuvajos Austrumos.

Asunsjonā ir rodamas vairākas celtnes, kas būvētas pēc nozīmīgu eiropiešu celtņu parauga. Tā, piemēram, Nacionālais Panteons – Paragvajas varoņu atdusas vieta, ir celts, iedvesmojoties no Parīzes Invalīdu nama, kurā atrodas Napoleona kaps. Savukārt, Nacionālais teātris atgādina Milānas La Scala. Nozīmīgs ir Godoi muzejs, La Enkarnasjon (Encarnación) baznīca. Asunsjona ir arī Latīņamerikas futbola autoritātes, Eiropas UEFA pielīdzināmās CONMEBOL sēdeklis.  

Asunsjonas arhidiecēze aizņem 2582 kvadrātkilometrus. Šeit dzīvo 1 miljons 809 tūkstoši iedzīvotāju, no kuriem 1 miljons 638 tūkstoši ir katoļi. 76 draudzes, 420 baznīcas un misionārās stacijas apkalpo 81 diecezālais un 170 reliģiskie priesteri. Pavisam reliģisko vīriešu ordeņu un kongregāciju locekļu skaits ir 474, sieviešu 478. Šeit strādā arī 60 pastāvīgie diakoni, priesterībai gatavojas 27 semināristi. Arhidiecēzi vada arhibīskaps Edmundo Ponsiano Valenzuela.

I. Šteinerte/VR