Ticība ir dzīves spēks, mūsu cilvēcības piepildījums

Svētdien, pirms lūgšanas „Kunga eņģelis” pāvests uzrunā pamatojās uz Evaņģēlija lasījumu par mirstošo meiteni, kuras tēvs, viens no sinagogas priekšniekiem, metās ceļos pie Jēzus kājām, lūdzot dziedināšanu. Šim tēvam piemīt ne tikai tēva mīlestība, bet arī liela ticība. Arī Jēzus viņu aicina nebaidīties, bet ticēt. Pāvests teica, ka ticība ir lūk, kas: pieskarties Jēzum un smelties no Viņa žēlastību, kas atpestī – atpestī no daudzām problēmām, atpestī mūsu garīgo dzīvi. „Ikreiz,” turpināja pāvests, „kad Jēzus mums tuvojas, kad ejam pie Viņa ar ticību, dzirdam no Tēva: „Tu esi mans dēls, tu esi mana meita! Topi dziedināts, topi dziedināta! Es piedodu visu visiem. Es izdziedinu visu un visus.”

Svētais tēvs sacīja, ka Kristus Augšāmcelšanās pasaulē darbojas kā atjaunotnes un cerības sākums. Jebkurš, kurš ir izmisis un noguris līdz nāvei, var no jauna sākt dzīvot, ja uzticas Jēzum un Viņa mīlestībai. „Arī sākt jaunu dzīvi, mainīt dzīvi, ir augšāmcelšanās veids,” sacīja Francisks. Ticība ir dzīves spēks, mūsu cilvēcības piepildījums. Tam, kurš tic Kristum, tas ir jāatzīst, jo viņš ir aicināts veicināt dzīvību jebkurā situācijā, un jo sevišķi vājākajiem palīdzēt sajust Dieva mīlestību, kas atbrīvo un izglābj.

Pēc lūgšanas pāvests atzīmēja, ka ticīgo pūlī viņš redz daudzus bolīviešu karogus. Ar tiem laukumā bija ieradušies Itālijā dzīvojošie bolīvieši, kas vēlējās būt vienoti ar pāvestu pirms viņa ceļojuma uz šo Latīņamerikas zemi. Francisks atsevišķi sveica arī vairākas citas svētceļnieku grupas.

I. Šteinerte/VR