Dzīvot pilnvērtīgu dzīvi nozīmē mīlēt

Vizītes Turīnā pirmās dienas vakarā, valdot līksmībai, entuziasmam un skanot dziesmai „Emanuels”, Svētais tēvs otro reizi tika sagaidīts Vittorio Veneto laukumā, kas ir lielākais laukums Eiropā. Šoreiz tā bija tikšanās ar jauniešiem, uz kuru sapulcējās aptuveni 90 tk. cilvēku. Tās laikā pāvests nokāpa no tribīnes, lai sasveicinātos ar bērniem un ar cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, kuri viņam pasniedza pašu veidotas krāsainas rokassprādzes un zīmējumus. Improvizētā uzrunā, ko vairakkārt pārtrauca vētraini aplausi, Francisks kārtējo reizi vērsās pret to ļaužu liekulību, kuri runā par mieru, bet tai pašā laikā ražo vai pārdod ieročus.

„Ziniet, manu sirdi ļoti skumdina jaunieši, kuri 20 gadu vecumā jau aiziet pensijā”, sacīja pāvests. Viņš atzina, ka daži jaunieši ļoti ātri noveco. Viņi it kā dzīvo, bet tai pat laikā stāv uz vietas, ir kaut kur iesīkstējuši, atrodas tādā kā stagnājā. Kas ir tas, kas jaunietim neļauj novecot? Tā ir griba mīlēt – uzsvēra Francisks. Tā ir griba dot citiem, to, kas cilvēkam un Dievam ir visskaistākais. Tā ir mīlestība. Tas, kurš patiesi mīl, dzīvo un nemitīgi attīstās.

Pirms pāvesta uzrunas, uzstājās trīs jaunieši – 19 gadus vecā vidusskolas absolvente Kjāra Vaņoni, 27 gadus vecā bezdarbniece Sāra Amodio un 26 gadus vecais inženierzinātņu students Luidži Kapello. Viņi uzdeva jautājumus par mīlestību, dzīvi un draugiem.

Francisks, skaidrojot, kas ir īsta mīlestība, atgādināja, ka tā nav televīzijas seriālu vai „ziepju operu” mīlestība. Patiesai mīlestībai piemīt divas iezīmes – viņš sacīja. Pirmkārt, tā izpaužas vairāk darbos nekā vārdos. Mīlestība ir konkrēta. Otrkārt, mīlestība izpaužas tanī, ka dalāmies ar citiem. Tā ietver sevī klausīšanos un atbildi, dialogu, komūniju. Turpinot, Svētais tēvs norādīja, ka mīlēt nozīmē cienīt citus cilvēkus, neizmantot otru savu savtīgo interešu apmierināšanai. No tā izriet, ka mīlestība ir šķīsta. To sakot, pāvests atzina, ka izklausās varbūt mazliet nepopulārs un vecmodīgs. „Es negribu moralizēt”, viņš sacīja, „bet dažreiz arī pāvestam ir jāriskē”. Viņam jāsaka patiesība pat tad, ja tā ir ne visai tīkama. „Jaunieši, esiet šķīsti!”, viņš mudināja. Ja cienām otru cilvēku, ja mīlam ar darbiem un ja veidojam komunikāciju, tad mūsu mīlestība kļūst par sevis dāvāšanu citu labā. Šajā ziņā brīnišķīgs piemērs ir daudzi tēvi un mātes, kuri nesavtīgi ziedo sevi savu bērnu labā. Mīlēt nozīmē kalpot citiem – uzsvēra pāvests.

Kā dzīvot, lai nekristu mazdūšībā, un kā pastāvēt cerībā? Atbildot uz šo Sāras jautājumu, kurai nav darba, pāvests atzina, ka reizēm mēs gribam nolaist rokas. Dažreiz jautājam: „Vai tiešām ir vērts tā dzīvot?” Pietiek padomāt par kariem, kas notiek pasaulē. Francisks arī šoreiz atgādināja to, ko jau bija teicis citreiz, proti, mēs jau tagad piedzīvojam fragmentāru trešo pasaules karu. Eiropā notiek karš, Āfrikā notiek kari, Tuvajos Austrumos notiek karš… Vai es varu uzticēties pasaules līderiem? Vai varu uzticēties šādai dzīvei? Ja tu uzticies tikai cilvēkiem, tad esi pazudis – sacīja pāvests, norādot uz liekulību, kādu bieži vien redzam pasaulē. Pat tādi, kuri sevi dēvē par kristiešiem, ražo ieročus. Šajā kontekstā Svētais tēvs pieminēja Armēņu genocīdu, nacistu nāves nometnes, kurās tika nogalināti ebreji, kristieši, čigāni, homoseksuāļi, Staļina veidotos lāgerus Sibīrijā. Cik daudzi kristieši tika nogalināti! Tai pašā laikā lielvaras dalīja Eiropu kā kādu torti. Tā ir liekulība, kad, no vienas puses, tiek runāts par mieru, bet, no otras puses, tiek ražoti un pārdoti ieroči – uzsvēra pāvests.

Pieskaroties šodien izplatītajai „atkritumu kultūrai”, Francisks norādīja, ka problēma ir mūsu savtīgās intereses. Kāpēc tiek nogalināti vēl nedzimušie bērni un pamesti vecie ļaudis? Kāpēc jauniešiem šodien nav darba? Tāpēc, ka pasaules ekonomiskās sistēmas centrā vairs nav vīrietis un sieviete, kā to grib Dievs, bet naudas elks. Viss tiek darīts tikai naudas dēļ. Uzrunas noslēgumā Svētais tēvs mudināja jauniešus iet pret straumi, būt drosmīgiem, radošiem un kalpot citiem, sevišķi, nabagiem.

Pirms nekā ierasties uz tikšanos ar jauniešiem, pāvests iegriezās Svētās Terēzes baznīcā, kas atrodas Turīnas vēsturiskajā centrā, kur 1907. gadā laulājās viņa vecvecāki un 1908. gadā Kristības sakramentu saņēma viņa tēvs Mario. 1929. gadā Bergoljo ģimene aizceļoja uz Argentīnu. Tur Mario apprecējās ar itālieti Redžinu Mariju Sivori. 1936. gada 17. decembrī Buenosairesā viņiem piedzima Horhe Mario – nākamais pāvests Francisks. Apmeklējot Svētās Terēzes dievnamu Turīnā, pāvests gribēja norādīt uz ģimenes vērtību. Viņš tur lūdzās par ģimenēm un par gaidāmo Sinodi, kas būs veltīta ģimenes tēmai. Francisks noskūpstīja kristību avotu, kur tika kristīts viņa tēvs. Turīnas apmeklējums viņam nozīmēja atgriešanos mājās, kuras Horhe Mario Bergoljo apmeklēja katru reizi, kad no Buenosairesas ieradās Itālijā.

J. Evertovskis / VR