Pāvests apmeklē Turīnu

Turīnas vēsturiskais centrs svētdien pārvērtās par lielu „dievnamu” zem klajas debess, jo šo pilsētu, Itālijas ziemeļos, apmeklēja pāvests Francisks. Šogad tur ir ārkārtīgi liels ļaužu pieplūdums tāpēc, ka 19. aprīlī katedrālē tika izstādīts Kristus līķauts, kas ir Jēzus ciešanu, nāves un augšāmcelšanās piemiņa. Brīnumainais audekls, kurā, saskaņā ar tradīciju, tika ietīta pie krusta nomirušā Kristus miesa, būs skatāms līdz 24. jūnijam. Iniciatīvas temats ir izvēlēts no Jāņa evaņģēlija fragmenta: „Nav lielākas mīlestības kā atdot savu dzīvību par saviem draugiem” (Jņ 15,13).

Jēzus ciešanu un nāves attēls, par ko liecina līķauts, ir spēcīgs aicinājums uz dzīvību, uz iziešanu no savas personīgās nāves, lai satiktu brāļus – norādīja Turīnas arhibīskaps Čezare Noziļja. Tāpēc arī ceļojums pie Turīnas līķauta katram var kalpot par sava tuvākā atklāšanas iespēju, par iespēju dāvāt un saņemt draudzību. Turīna ir arī pr. Jāņa Bosko pilsēta. Līķauta izstādīšana sakrīt ar 200 gadu jubilejas svinībām kopš šī svētā dzimšanas.

Divus mēnešus ilgušās Kristus līķauta izstādīšanas un sv. Jāņa Bosko dzimšanas 200. gadadienas atceres svinību kulminācijas brīdis ir pāvesta divu dienu vizīte – uzsvēra arhib. Noziļja. Francisks izbrauca no Vatikāna svētdienas, 21. jūnija, agrā rītā uz Romas Čiampino lidostu. Viņš ieradās Turīnā pēc vienas stundas lidojuma. Lidostā Svēto tēvu sagaidīja vietējais arhibīskaps, Pjemonte apgabala prezidents, pilsētas prefekts un mērs. Pirmā tikšanās notika Karaliskajā laukumā ar vietējiem darbaļaudīm.

Pāvestu uzrunāja viens strādnieks, zemnieks un uzņēmējs. Viņi apliecināja, ka ticība un ģimene tiem ir būtisks atbalsts. Bez tam, tika norādīts uz atbildības sajūtas nepieciešamību ekonomiskās krīzes radīto problēmu priekšā. Francisks savā uzrunā parādīja, kā panākt, lai visiem cilvēkiem būtu darbs, un uzsvēra, ka tas kalpo ne tikai ekonomiskajai izaugsmei, bet pašam cilvēkam un viņa cieņai.

Pēc tikšanās ar darba pasaules pārstāvjiem Francisks apmeklēja Svētajam Jānim Kristītājam veltīto 15. gadsimta Turīnas katedrāli, kur brīdi lūdzās Kristus līķauta priekšā un apstājās pie altāra, kas ir veltīts svētīgajam Pjēram Džordžo Frassati. Dievnamā bija klātesoši vecāka gada gājuma priesteri, kuri dzīvo diecēzes garīdznieku atpūtas mājā, klauzūras māsas, kā arī svētīgā Pjēra Džordžo Frassati tuvinieki. Pjērs Džordžo dzīvoja no 1901. līdz 1925. gadam. Viņš bija viens no 2008. gadā Sidnejā notikušo Pasaules Jauniešu dienu aizbildņiem. Jaunietis savas dzīves laikā bija entuziasma pilns Kristus apustulis, par kura virzošajiem spēkiem kļuva ticība un žēlsirdība, kas ļāva tam aktīvi darboties ģimenē, skolā, universitātē un sabiedrībā. Viņš izdzīvoja šķīstību ar prieku un bez kompromisiem. Pjērā ticība izpaudās laipnā uzmanībā pret nabagiem un trūcīgajiem. Viņš mīlēja Jēzu un atpazina Viņu brāļos, kurus satika savā ceļā vai uzmeklēja ciešanu, pagrimuma un pamestības vietās.

J. Evertovskis / VR