Lai nekad vairs nebūtu kara!

Pāvesta vizītes Sarajevā centrālais notikums bija Euharistijas svinības. Pēc pieklājības vizītes pie Bosnijas-Hercegovinas prezidenta, Francisks sestdienas priekšpusdienā devās uz Koševo stadionu, kur 1984. gadā notika 14. Ziemas Olimpiskās spēles un 1997. gadā sava apustuliskā ceļojuma laikā Svēto Misi celebrēja pāvests Jānis Pāvils II. Stadionā var ietilpt 60 tk. cilvēku. Lai varētu piedalīties Franciska vadītajā dievkalpojumā, viens speciāls sektors tika ierīkots deviņdesmito gadu kara invalīdiem. Netālu no šīs vietas atrodas nesenā kara laika kapi, kur apbedīti simtiem kristiešu un musulmaņu. Euharistijas svinības notika horvātu valodā, bet homīliju pāvests teica itāļu valodā. To laikā ticīgie lūdzās par mieru un taisnīgumu.

„Šodien, dārgie brāļi un māsas, no šīs pilsētas kārtējo reizi paceļas Dieva tautas un visu labās gribas vīriešu un sieviešu sauciens: Lai nekad vairs nebūtu kara!”, sacīja Francisks Svētās Mises homīlijā. Viņš atzina, ka šodien jau notiek sava veida „fragmentārais” trešais pasaules karš. Kara atmosfēra ir jūtama globālās komunikācijas kontekstā. Šajā sakarā Francisks norādīja, kas ir šī kara iniciatori. Tie ir tie ļaudis, kuri grib, lai starp kultūrām un civilizācijām notiktu cīņa, kā arī tie, kuri ir ieinteresēti pārdot ieročus. Taču karš nozīmē to, ka bērni, sievietes un sirmgalvji nonāk bēgļu nometnēs – viņš turpināja. Karš nozīmē piespiedu pārvietošanos. Tas nozīmē, ka tiek iznīcinātas mājas, ielas un fabrikas. Īpaši tas nozīmē, ka tiek salauztas daudzu jo daudzu cilvēku dzīves. To Bosnijas-Hercegovinas un kaimiņu zemju iedzīvotāji piedzīvoja vēl pavisam nesenā pagātnē. Kopš kara ir pagājuši tikai 20 gadi. „Cik daudz ciešanu, iznīcības un sāpju!”, sacīja Svētais tēvs.

Šajā kara draudu atmosfērā kā saules stariņš, kas izspiežas cauri mākoņiem, atskan Jēzus vārdi „Svētīgi miera nesēji” (Mt 5,9). Francisks uzsvēra, ka tas ir vienmēr aktuāls aicinājums. Kristus nesaka „Svētīgi miera sludinātāji”, bet – „Svētīgi miera nesēji”. Sludināt var visi. To katrs ir spējīgs. Pie tam to var darīt liekulīgi un melojot. Taču ne visi patiesi strādā pie tā, lai valdītu miers. Miera veicināšana ir darbs, kas prasa cītību, pacietību, gudrību un neatlaidību. Svētīgi ir tie, kuri sēj mieru ar savu ikdienas rīcību, ar savu stāju, ar kalpošanu, brālību, dialogu un žēlsirdības darbiem. Lūk, viņi „tiks saukti par Dieva bērniem”, jo Dievs vienmēr un visur sēj tikai mieru. Kā mēs varam veicināt mieru? – jautāja pāvests. Mieru var veicināt, veicinot taisnīgumu. Saskaņā ar Jauno Derību, taisnības piepildījums ir tuvākmīlestība (sal. Mt 22,39, Rom 13,9). Ja ar Dieva žēlastības palīdzību ievērojam šo prasību, tad lietas mainās. Lietas mainās, jo izmaināmies mēs paši. Tam cilvēkam vai tai tautai, uz ko raudzījos kā uz ienaidnieku, īstenībā, ir manis paša vaigs, manis paša sirds un manis paša dvēsele. Mums ir viens Tēvs debesīs. Līdz ar to, dzīvot patiesi taisnīgi nozīmē darīt otram cilvēkam vai citai tautai to pašu, ko es gribētu, lai man un manai tautai darītu (sal. Mt 7,12).

To, kādai jābūt mūsu attieksmei, lai veicinātu mieru, norāda apustulis Pāvils: „Tērpieties sirsnīgā žēlsirdībā, laipnībā, pazemībā, lēnprātībā, pacietībā, viens otru paciezdami un cits citam piedodami, ja vienam pret otru ir kāda sūdzība: kā tas Kungs jums piedevis, tā arī jūs (Kol 3,12-13). Pāvests piebilda, ka ar šādu stāju mums jādzīvo ik dienas. Tomēr neveidosim ilūzijas, domājot, ka miers ir atkarīgs tikai no mums pašiem. Miers ir Dieva dāvana. Viņš ir tas, kurš dara mūs par patiesiem miera instrumentiem. Miers ir Dieva dāvana, jo tas ir Viņa panāktās izlīgšanas ar mums auglis. Tikai tad, ja mēs ļaujamies samierināties ar Dievu, varam kļūt par patiesiem miera veicinātājiem.

Pēc Euharistijas svinībām pāvests devās pusdienās uz Sarajevas apustulisko nunciatūru. Pēcpusdienā paredzētas trīs tikšanās – ar priesteriem, reliģisko ordeņu locekļiem un semināristiem, ekumeniskā un starpreliģiju tikšanās, un tikšanās ar jauniešiem. No sava 8. ārzemju ceļojuma Francisks atgriezīsies Vatikānā ap pulksten 21.30 pēc Itālijas laika.

J. Evertovskis / VR