Lai neviena perifērija nepaliek bez Dieva gaismas!

5. jūnijā pāvests pieņēma audiencē Pontifikālo Misionāro kustību locekļus. Viņiem teiktajā uzrunā, Francisks atzīmēja, ka misionārā darbība joprojām ir vislielākais Baznīcas izaicinājums, jo cilvēcei ir ļoti nepieciešams Evaņģēlijs – prieka, cerības un miera avots. Evaņģēlija sludināšana ir pirmās un nemitīgās Baznīcas rūpes, tās būtisks izaicinājums un atjaunotnes avots.

Vēršoties pie Tautu Evaņģelizācijas kongregācijas un nacionālo Pontifikālo misionāro kustību vadītājiem, pāvests norādīja, ka uz viņiem gulstas darbietilpīgs un reizē privileģēts uzdevums, kas prasa paplašināt skatienu līdz pašiem cilvēces apvāršņiem, aizsniedzot ģeogrāfiskās, bet vēl jo vairāk, cilvēciskās robežas.  Šais cilvēciskajās robežās Baznīca ir aicināta iziet ielās un iet pretim daudziem brāļiem un māsām, kas dzīvo bez spēka, gaismas un Jēzus Kristus mierinājuma, bez ticīgo kopienas, kas tos pieņemtu, bez dzīves jēgas horizonta.

Pāvests atzīmēja, ka Pontifikālās misionārās kustības, saskaņā ar savu harizmu, ir uzmanīgas pret vajadzībām misiju teritorijās, jo īpaši visnabadzīgākajās. Tās ir komūnijas instrumenti starp Baznīcām, kas veicina dalīšanos starp cilvēkiem. Tās atbalsta semināristus, priesterus un reliģiskos, kas nāk no „jaunajām Baznīcām”, lai tie varētu studēt pontifikālajās augstskolās. Ticība un Kristus mīlestība spēj aizsniegt jebkuru vietu, lai sludinātu mīlestības, brālīguma un taisnības Evaņģēliju. To dara ar lūgšanu, ar evaņģēlisko drosmi un liecību par Kalna svētībās ietvertajām vērtībām.

Pontifikālās misionārās kustības pāvests aicināja uzmanīties, lai tās nepārvērstos par nevalstiskām institūcijām, par ofisiem, kuros tiek izdalīti pabalsti. Nauda ir palīdzības līdzeklis, taču tā misiju var arī sagraut. „Funkcionālisms, ja to liek centrā un atvēl tam nozīmīgu vietu, ved pie sagrāves,” brīdināja Francisks. Viņš lūdza, lai no misionārās darbības ar daudziem plāniem un programmām netiktu izslēgts Kristus. Pāvests norādīja arī, ka nav iespējama patiesa evaņģelizācija, ja nav Svētā Gara svētdarošā spēka, kurš vienīgais spēj atjaunot, „sašūpot” un piešķirt impulsu Baznīcai, lai tā veiksmīgi izietu no sevis un spētu evaņģelizēt visas tautas.

Svētais tēvs novēlēja, lai Jaunava Marija, Evaņģelizācijas zvaigzne, vienmēr izlūdz tiekšanos pēc Dieva valstības, lai Evaņģēlija prieks sasniedz visas zemes malas un neviena perifērija nepaliek bez Dieva gaismas.

I. Šteinerte/VR