Pāvesta lūgšanu nodomi jūnijā

Universālais jūnija mēnesim veltītais pāvesta lūgšanu nodoms skar sāpīgu jautājumu, proti, daudzos patvēruma meklētājus, kuri izmisīgi meklē glābiņu, cenšoties pamest kara skartos reģionus: Lai migranti un bēgļi tiek labi uzņemti valstīs, kurās viņi ierodas, un lai viņus sagaida ar cieņas pilnu attieksmi.

Vēstījumā 100. Pasaules Migrantu un bēgļu dienai, kas tika atzīmēta 2014. gada 19. janvārī, Francisks raksta: „Dārgie imigranti un bēgļi, nezaudējiet cerību, apzinoties, ka jums ir paredzēta labāka un drošāka nākotne, ka savā ceļā sastapsiet cilvēkus ar palīdzībai izstieptu roku, ka arī jūs pieredzēsiet brālību un solidaritāti un izjutīsiet draudzības siltumu”. Pāvests skaidro, ka cilvēku mobilitāte ir „mūslaiku zīme”, un norāda, ka, raugoties no kristietības skatu punkta, migrācijai ir divi aspekti –  no vienas puses tā saistās ar solidaritāti, viesmīlību, brālību, izpratni, bet no otras puses ar atmešanu, diskrimināciju, pazemojumiem, ciešanām, nāvi. Dziļu nemieru rada situācijas, kurās migrācija iet roku rokā ar cilvēku tirdzniecību un verdzību. Šodien „vergu darbs” ir ikdienišķa parādība – brīdina Svētais tēvs.

Ko nozīmē veidot „labāku pasauli”? – jautā pāvests. Pasaule var kļūt labāka tikai tad, kad uzmanība tiks vērsta uz personu un tās integrālo attīstību, kad tiks izrādītas rūpes par nabagiem, slimniekiem, cietumniekiem un bēgļiem, kad tiks sargāta apkārtējā vide, kad mēs spēsim pāriet no atmešanas kultūras uz tikšanās un viesmīlības kultūru.

Mūsdienās miljoniem cilvēku emigrē no viena kontinenta uz citu, vai arī pārvietojas savu valstu un ģeogrāfisko reģionu ietvaros. Šodien migrācija notiek ļoti intensīvā veidā. Bēgot no nabadzības vai vajāšanām, meklējot labākus dzīves apstākļus vai glābjot savu dzīvību, cilvēki uzsāk ceļojumu kā migranti, cerot, ka piepildīsies viņu ilgas un cerības citās zemēs. Taču bieži vien sastopas ar neuzticību, noraidījumu un izslēgšanu, kas ievaino viņu cilvēcisko cieņu. Lai veidotu labāku pasauli ir nepieciešama dažādu valstu sadarbība – vēstījumā Pasaules Migrantu un bēgļu dienā atgādina Francisks, mudinot valstu līderus stāties pretī sociāli ekonomiskajam līdzsvara trūkumam un nenoregulētai globalizācijai, kas veicina migrācijas kustību. Pāvests norāda uz nepieciešamību pārvarēt aizspriedumus pret ieceļotājiem, kuru ierašanos sabiedrība nereti uzņem ar neuzticību un naidīgumu. Viņš aicina veicināt „tikšanās kultūru”, kas vienīgā spēj veidot taisnīgāku un labāku pasauli. Šajā jomā nozīmīga loma ir plašsaziņas līdzekļiem.

„Katrs cilvēks ir Dieva bērns, kurā iespiests Kristus attēls. Esam aicināti ieraudzīt un palīdzēt arī citiem saskatīt imigrantos un bēgļos ne tikai problēmu, ko jāatrisina, bet arī brāli un māsu, kurus jāpieņem, jāciena un jāmīl. Dievs noliek viņus mūsu ceļā, lai mēs sniegtu savu ieguldījumu taisnīgākas sabiedrības un atvērtākas kristiešu kopienas veidošanā, dzīvojot saskaņā ar Evaņģēliju” – lasām pāvesta vēstījumā Pasaules Migrantu un bēgļu dienā.

Svētā tēva evaņģelizācijas nodoms skar aicinājumu tēmu: Lai personisks Jēzus klātbūtnes piedzīvojums mudina daudzus jauniešus veltīt savu dzīvi priesterībai vai klosterdzīvei.

2013. gada 28. jūlijā Riodežaneiro, Brazīlijā, pāvests Francisks tikās ar Pasaules Jauniešu dienu brīvprātīgajiem. Grandiozā pasākuma organizēšanā un darbā pie tā norises kopumā bija iesaistījušies 60 tk. brīvprātīgo. Uz tikšanos ar Svēto tēvu ieradās aptuveni 15 tk. jauniešu, kuri divus gadus neatlaidīgi strādāja pie Pasaules Jauniešu dienu sagatavošanas. Francisks viņus mudināja iet pret straumi, būt revolucionāriem un stāties pretī relatīvisma kultūrai. Viņš atzina, ka brīvprātīgie ar savu kalpošanu sagatavoja jauniešiem ceļu pie Kristus. Viņi gatavoja ceļu, lai katrs varētu iepazīt, satikt un mīlēt Jēzu. Tas ir ir visskaistākais kalpojums. „Esiet vienmēr nesavtīgi attiecībās ar Dievu un citiem”, mudināja Svētais tēvs. Tādā veidā mēs neko nezaudējam, tieši pretēji, iegūstam ļoti daudz. Dievam pār katru no mums ir savs plāns. Viņš aicina mūs izdarīt izvēli. Atklāt savu aicinājumu un tam atbildēt nozīmē pilnībā sevi realizēt.

Pāvests atgādināja, ka Dievs mūs visus aicina uz svētumu, taču katram uz to jāiet savu ceļu. Daudzi ir aicināti svētdarīt sevi, noslēdzot laulību un veidojot ģimeni. Dažus jauniešus Dievs aicina uz priesterību, tas ir, veltīt sevi pilnībā un mīlēt visus ar Labā Gana sirdi. Citus Kungs aicina kalpot saviem brāļiem un māsām, ejot par reliģiskās dzīves ceļu. Viņi klosteros nododas lūgšanai pasaules labā, vai apustulātam, īpaši kalpojot trūcīgajiem. Svētais tēvs atminējās arī kādu epizodi no savas dzīves. Kad viņam bija 17 gadu, pēc grēksūdzes San José de Flores baznīcā viņš pirmo reizi sajuta, ka Dievs viņu aicina. „Es nekad neaizmirsīšu šo 21. septembri”, viņš teica. Francisks mudināja arī jauniešus nebaidīties no tā, ko Dievs no viņiem prasa, jo Dievs ir patiesā prieka avots. Ja kāds vēl skaidri nezina, kādu ceļu izvēlēties, tad ir aicināts lūgties, un Kungs noteikti palīdzēs saprast, ko darīt.

J. Evertovskis / VR