Ar vilcienu Vatikānā ierodas ap 200 bērnu

Sestdienas, 30.maija pēcpusdienā Vatikānā kārtējo reizi ieradās „Bērnu vilciens”. Šī tradīcija, pateicoties Itālijas valsts dzelzceļa kompānijai Ferrovie dello Stato , turpinās jau trešo gadu. Šogad vairākos ātrvilciena Frecciaargento vagonos no Bari un Trani pilsētām kopā ar pavadītajiem atbrauca ap 200 bērnu, kuru vecāki atrodas cietumos.

Sasveicinoties ar mazajiem viesiem Pāvila VI zālē, pāvests apvaicājās, vai viņi ir noguruši no ceļojuma un izsalkuši. Apsolījis, ka nedaduz vēlāk bērni saņems pēcpusdienas maltīti, Francisks turpināja draudzīgu sarunu. No bērniem viņš dzirdēja, ka ir iespējams „lidot sapņos” un apciemot jebkuru cilvēku, kuru vien vēlas, kā arī apmeklēt tālas, jo tālas vietas. „Vai var apmeklēt arī Dievmāti, vai var apmeklēt Jēzu?” vēlējās noskaidrot pāvests. Bērni pārliecinoši atbildēja, ka var. „Vai sapņojot, var lūgties?” Svētais tēvs turpināja jautāt. „Jā, jā!” korī skanēja atbildes.

Vēlāk, brīdinādams, ka jautājums var prasīt sarezģītāku atbildi, pāvests pajautāja: „Kā jūtas zēns, vai meitene, kuri nespēj sapņot?” „Tas ir bēdīgi!” „Viņi nav laimīgi!” dzirdēja atbildes. Kopā tika secināts, ka viņu sirds ir „salauzta”, tā „ir kā ledus”, „kā akmens”. „Vai arī mums kādreiz var būt tāda sirds?” vaicāja Francisks. „Kad esam vīlušies!”, „kad nesapņojam,” „kad nelūdzamies”, „kad neklausāmies vārdu...” – sacīja bērni. „Kad neklausāmies Dieva un Jēzus vārdu” apliecināja kāda meitene.

Tikšanās noslēgumā bērni kopā ar pāvestu noskaitīja „Tēvs mūsu” lūgšanu, viena no mazajām viešņām uzstājās ar Jēzum veltītu dzejoli, zālē atskanēja arī dziesmas.

I. Šteinerte/VR