Īrija: Baznīca vērš uzmanību uz reliģisko minoritāšu vajāšanām

„Pašreizējām kristiešu un citu reliģisko minoritāšu vajāšanām Tuvajos Austrumos nav precedentu. Tas ir barbarisks un šokējošs fenomens, kas prasa neatliekamu rīcību,” šādu apelāciju izdevusi Īrijas Bīskapu konference. Tās ietvaros nodibinātās padomes „Taisnība un miers” prezidents Džons Makeiriavejs uzrunā valsts Komitejai attiecībām un tirdzniecībai ar ārzemēm atgādināja par dramatiskajiem datiem – katru gadu vismaz 100 tūkstoši kristiešu tiek nogalināti ticības dēļ. Rēķinot uz dienu, iegūstam skaitli 273, bet uz stundu 11 cilvēkus. Tai pašā laikā citi tiek spīdzināti, apcietināti, izraidīti, saņem draudus, uzbrukumus, saskaras ar diskrimināciju. Kristietība šobrīd ir pasaulē visvairāk apspiestā reliģija un tās ticīgie tiek vajāti vismaz 110 valstīs. Ne tikai: šodien 80% no visiem diskriminējošiem aktiem ir vērsti pret kristiešiem. Situāciju pasliktina „Islāma valsts” karagājiens, kurā tiek izvērsts brutāls genocīds pret kristiešiem un citām reliģiskajām minoritātēm, jo īpaši Tuvajos Austrumos, kas ir kristietības un civilizācijas šūpulis.

Īru bīskaps vēršas pie savas zemes valdības, lai tā kopā ar starptautisko kopienu nekavējoties uzsāk apņēmīgu un koordinētu rīcību, kas atrisinātu šo dramatisko situāciju. Tā ir drauds visai cilvēcei un nākamo paaudžu reliģiskajam un kultūras mantojumam visā pasaulē. Reliģiskās vajāšanas riskam pakļauj mieru un stabilitāti visā planētā, tāpēc prasa skaidru un globalizētu rīcību, lai atrisinātu konflikta sākotnējos cēloņus. Bīskaps norāda, ka ir jāsniedz tieša palīdzība minoritārajām reliģijām, jo tām ir tiesības atjaunot baznīcas, skolas, slimnīcas, dzīvojamās mājas, lai turpinātu dot ieguldījumu savu zemju izglītības, ekonomiskajā un kultūras mantojumā.

 Bīskaps Džons Makeiriavejs uzsver, ka ir jāsāk ar katra cilvēka cieņas respektu un viņa neizmērojamo vērtību Dieva priekšā. „Baznīcas rūpes attiecas uz visu cilvēci,” paskaidroja bīskaps. Viņš piebilda, ka tādā pašā veidā Baznīca nosoda „Islāma valsts” karotāju uzbrukumus homoseksuālām personām un ir solidāra ar jazīdiem un visām citām reliģiskajām kopienām, kas tiek pakļautas iznīcināšanai, izkaisīšanai, cieņas aizskaršanai un reliģiskās un sirdsapziņas brīvības parkāpšanai. Pāvests Jānis Pāvils II ir atgādinājis, ka bez šīs fundamentālās brīvības, pārkāpumiem tiek pakļautas visas citas cilvēka tiesības.

Bīskaps Makeiriavejs uzrunu noslēdza ar pieciem ieteikumiem valsts institūcijām: sniegt tiešu palīdzību kristīgajām Baznīcām Tuvajos Austrumos, atbalstīt īru karitatīvās iestādes, kas darbojas šai sektorā, nebaidoties iedragāt valsts laiciskumu, izmantot politisko ietekmi, lai pamodinātu apziņu par reliģisko vajāšanu drāmu, iedrošināt starptautisko kopienu dot šim jautājumam politisko prioritāti, un visbeidzot, atvērt durvis bēgļiem no Tuvajiem Austrumiem.

I. Šteinerte/VR