Pāvests atbild uz klosterļaužu jautājumiem

Sestdien Pāvila VI zālē Vatikānā bija pulcējušies Romas diecēzes reliģisko ordeņu māsas un brāļi. Pāvests atbildēja uz vairākiem viņu uzdotajiem jautājumiem. Viens no tiem – vai ziņas var ienākt klosteros? Pāvests apliecināja, ka tās ne tikai var ienākt, bet tām ir jāienāk klosteros – nevis tenku ziņām, bet ziņām par to, kas notiek pasaulē, par kariem, slimībām, cilvēku ciešanām. Francisks uzsvēra, ka klosterdzīve, tai skaitā klauzūra, nav bēgšana no pasaules. Gluži pretēji, tā ir došanās kaujas laukā, klauvēšana pie Kunga sirds durvīm par šo pilsētu, par šo pasauli.

Nākamais jautājums – par smaidu. Svētais tēvs apgalvoja, ka smaids spēj remdināt izsalkumu, vairāk nekā maize, ko daudzu klosteru virtuves gatavo nabadzīgajiem. „Reliģiskajai māsai, kas nesmaida, kaut kā trūkst,” teica Francisks.

Vai klosteros var būt korupcija? Pāvests teica, ka tā rodas tad, kad tiek pazaudēta piemiņa. Piemiņa par paaicinājumu, par pirmo tikšanos ar Dievu, par harizmu, uz kuras ir celta kopiena. Kad šī piemiņa tiek pazaudēta, dvēsele pieķeras pasaulīgām lietām.

Pāvests atzīmēja, ka klauzūras māsu klosterus bieži apmeklē priesteri, lai aicinātu lūgties savos nodomos, lai lūgtu padomu. Norādot uz svētās Terēzes no Bērna Jēzus piemēru, pāvests aicināja māsas lūgties par priesteriem un uzklausīt priesterus.

Sarunas gaitā pāvests runāja par mīlestības konkrētību. „Mīlestība ir konkrēta,” sacīja pāvests. Tā nelidinās mākoņos. Šo konkrētību vislabāk var rast Kalna svētībās, kas ir konkrētā Jēzus programma. Francisks to sauc par pirmo Baznīcas encikliku.

Nozīmīga vieta pāvesta un klosterļaužu sarunā bija veltīta arī svētkiem. Pāvests atzīmēja, ka svētki ir teoloģiska kategorija, kas atrodama arī Bībelē, Deuteronomija grāmatas 26. nodaļā. Mozus Kunga vārdā skaidro, kas zemniekiem ir jādara katru gadu – ir jānes pirmie augļi uz templi kā pateicība Dievam, un atgriežoties mājās, jāsvin svētki. Tiek ieteikts tos svinēt kopā ar tiem, kuriem nav ģimenes, uzaicināt vergus, nebrīvos, arī kaimiņus. Taču, kā atzīmēja pāvests, svinēt svētkus nav tas pats, kas celt troksni. Svētki nozīmē ar prieku atcerēties visu, ko mums ir darījis Kungs.

I. Šteinerte/VR