Mīlestība ir konkrēta un to nodod citiem

„Mīlestība ir konkrēta un to nodod citiem. Arī klauzūras māsas un brāļi nedzīvo izolācijā,” šīs domas caurvija pāvesta homīliju ceturtdienas rīta Svētajā Misē.

Šīsdienas Evaņģēlijā Jēzus mums prasa palikt Viņa mīlestībā. Pāvests apgalvoja, ka pastāv 2 kritēriji, kas palīdzēs atšķirt patiesu mīlestību no nepatiesas. Pirmais kritērijs ir tāds, ka mīlestība tiek izrādīta vairāk darbos, nekā vārdos. Tā nav televīzijas seriālu mīlestība, fantāzija, stāsti, kas mazliet ātrāk liek pukstēt mūsu sirdij, bet nekas vairāk. Patiesa mīlestība ir konkrētos faktos. Jēzus teica savējiem: „Ne tie, kas saka „Kungs! Kungs!” ienāks Debesu valstībā, bet tie, kas pildīja mana Tēva gribu, kas pildīja manus baušļus”:

„Proti, īsta mīlestība ir konkrēta, tā ir darbos, tā ir pastāvīga. Tas nav vienkāršs entuziasms. Daudzreiz tā ir arī sāpīga mīlestība. Padomāsim par Jēzus mīlestību brīdī, kad Viņš nesa krustu. Mīlestības darbi ir tie, kurus Jēzus mums māca svētā Mateja Evaņģēlija 25. nodaļā. Tas, kurš mīl, tos dara: pēc šī protokola tiksim tiesāti. Es biju izsalcis, un tu mani paēdināji, utt. Konkrētība. Arī svētības – Jēzus „pastorālā programma” ir konkrētas.”

 Pāvests atgādināja, ka viena no pirmajām kristietības herēzijām bija „agnostiskā” doma, kas runāja par tālu Dievu un kurai nebija konkrētības. Savukārt, Tēva mīlestība bija konkrēta, Viņš sūtīja savu Dēlu, kurš kļuva par miesu, lai mūs atpestītu.

„Otrs mīlestības kritērijs,” turpināja pāvests, „ ir tas, ka to nodod citiem, un tā nepaliek izolēta. Mīlestība dod sevi un saņem pretim. Tā ir komunicēšana starp Tēvu un Dēlu. Tā ir komunicēšana, ko veic Svētais Gars”:

„Nav mīlestības bez komunicēšanas, nav izolētas mīlestības. Kāds no jums var man pajautāt: „Bet, Tēvs, klauzūras mūki un mūķenes taču ir izolēti!” Bet viņi komunicē, un komunicē daudz. Viņi komunicē ar Kungu, arī ar tiem, kas atnāk, lai atrastu Dieva Vārdu. Īsta mīlestība nevar izolēties. Ja izolējas, tad tā nav mīlestība. Tad tā ir spirituālistiska egoisma forma. Tā ir ieslēgšanās sevī, meklējot savu labumu. Tas ir egoisms.”

Pāvests secināja, ka palikt Jēzus mīlestībā, nozīmē „darīt”, nozīmē arī komunicēšanas, dialoga spēju gan ar Kungu, gan ar tuvāko:

„Tas ir tik vienkārši. Taču nav viegli. Jo egoisms, savas intereses mūs piesaista vairāk, un piesaista, lai nedarītu un nekomunicētu. Ko Kungs saka tiem, kas paliks Viņa mīlestībā? „Es jums teicu šos vārdus, lai mans prieks būtu jūsos un lai jūsu prieks būtu pilnīgs.” Kungs, kurš paliek Tēva mīlestībā, ir priecīgs. „Un ja jūs paliksiet manā mīlestībā, jūsu prieks būs pilnīgs.” Tas ir prieks, kas daudzreiz iet kopā ar krustu. „Taču šo prieku,” kā teica pats Jēzus, „neviens jums nevarēs atņemt.”

Francisks noslēdza homīliju ar šādu lūgšanu: „lai Kungs mums dod prieka žēlastību, to prieku, ko nevar dot pasaule!”

I. Šteinerte/VR