Ticība ir grēka un žēlastības vēsture

„Kalpot brāļiem, vai izmantot viņus kā kalpus?” Pāvests Francisks, svinot šīrīta dievkalpojumu, atzīmēja, ka kristietis, būdams iekļauts grēka un žēlastības vēsturē, vienmēr saskaras ar šo alternatīvu. „Vēsture un kalpošana” – tieši par šīm divām kristieša identitātes iezīmēm Francisks runāja Svētās Mises sprediķī. Jo īpaši par vēsturi. Viņš atgādināja, ka svētais Pāvils, svētais Pēteris un pirmie mācekļi nesludināja Jēzu bez vēstures. Viņi sludināja Jēzu tautas vēsturē, tautas, kurai Dievs gadsimtiem ilgi lika staigāt, lai nonāktu līdz briedumam, līdz laiku piepildījumumam. Dievs ienāk vēsturē un iet kopā ar savu tautu.

 „Kristietis ir vēstures vīrietis un sieviete, jo nepieder pats sev, bet ir iekļauts tautā, tautā, kas iet. Kristietis nevar domāt egoisma garā, nē, tas neder. Kristietis nav vīrietis, vai sieviete, kas mīt garīgā laboratorijā. Tie ir garīgi vīrietis un sieviete, kas ir iekļauti tautā, kurai ir ilga vēsture un kura turpina staigāt, kamēr atgriezīsies Kungs”.

Pāvests norādīja, ka tā ir žēlastības, kā arī grēka vēsture:

„Cik daudz grēcinieku, cik daudz noziegumu! Arī šodien Pāvils piemin ķēniņu Dāvidu, svēto, taču pirms kļūt par svēto, viņš bija liels grēcinieks. Liels grēcinieks! Mūsu vēsturei ir jāpieņem svētie un grēcinieki. Arī man, katram no mums savā dzīvē ir jāpieņem, ka esam grēcinieki. Mums ir jāpieņem savs grēks un arī Kunga žēlastība, kas ir ar mums. Kungs mūs neatstāj arī tad, kad grēkojam. Viņš mums dāvā savu piedošanu un pavada ar savu žēlastību. Nav kristīgās identitātes bez vēstures.”

Otra kristīgās identitātes iezīme ir kalpošana: „Jēzus mazgā kājas mācekļiem, aicinot tos darīt tāpat kā Viņš, proti, kalpot:

„Kristīgā identitāte ir kalpošana, nevis egoisms. „Bet, tēvs, mēs visi esam egoisti. Ak, tā? Taču tas ir grēks, ieradums, no kura ir jāatsakās. Lūgt piedošanu, lai Kungs mūs atgriež. Esam aicināti kalpot. Būt kristietim nav izskats, vai sociālā uzvedība, tas nenozīmē kosmētikas uzklāšanu dvēselei, lai tā izskatītos mazliet skaistāka. Būt kristietim, nozīmē darīt to, ko darīja Jēzus, proti, kalpot.”

Pāvests aicināja uzdot šo jautājumu: „Ko vairāk daru savā sirdī? Vai lieku citiem sev kalpot, izmantoju citus, izmantoju kopienu, draudzi, savus ģimenes locekļus, draugus, vai kalpoju pats, esmu gatavs kalpot citiem?

I. Šteinerte/VR