2015-04-28 16:24:00

Nebaidīties no Svētā Gara jauninājumiem!


„Baznīca turpina iet uz priekšu, pateicoties Svētā Gara pārsteigumiem,” teica pāvests šīrīta Mises homīlijā. Pakavējoties pie Evaņģēlija sludināšanas pagāniem, par ko vēstī Apustuļu darbi, pāvests uzsvēra, ka arī šodien ir nepieciešama apustuliskā drosme, lai kristīgo dzīvi nepadarītu par atmiņu muzeju.

Jēzus mācekļi, ieradušies Antiohijā, sāk sludināt ne tikai ebrejiem, bet arī grieķiem, pagāniem, un liels viņu skaits ieticēja un pievērsās Kungam. Izmantojot šīsdienas pirmo Svēto Rakstu lasījumu, pāvests akcentēja, cik Baznīcas dzīvē vienmēr ir svarīgi atvērties Svētā Gara jaunumam. Tai laikā daudzi bija neapmierināti ar to, ka Evaņģēlijs tiek sludināts arī tiem, kas nav ebreji. Taču, kad Barnaba ierodas Antiohijā, viņš ir priecīgs, jo redz, ka pagānu konvertēšanās ir Dieva darbs.

Francisks atgādināja, ka jau pravietojumos, piemēram, Isaja grāmatas 60. nodaļā, tika minēts par to, ka Kungs atnāks atpestīt visas tautas. Un tomēr, daudzi šos vārdus nesaprata:

„Viņi nesaprata. Nesaprata, ka Dievs ir jauninājumu Dievs. „Es darīšu jaunas visas lietas,” Viņš mums saka. Svētais Gars ir atnācis tieši tāpēc, lai mūs atjaunotu un šo darbu viņš veic nemitīgi. Tas mūs nedaudz baida. Baznīcas vēsturē redzam, cik daudz baiļu ir bijis pret  Svētā Gara pārsteigumiem. Dievs ir pārsteigumu Dievs.”

 Pāvests norādīja, ka pastāv dažāda veida jaunumi. Daži no tiem ir, bet daži nav no Dieva. Kā tos atšķirt? Francisks atgādināja, ka gan par Barnabu, gan Pēteri tiek sacīts, ka viņi ir Svētā Gara piepildīti. „Abos ir Svētais Gars, kas liek saskatīt patiesību. Vieni paši to nespējam. Ar mūsu intelektu vien nespējam,” teica pāvests. Viņš piebilda, ka varam izstudēt visu Pestīšanas vēsturi, varam izstudēt visu teoloģiju, taču bez Gara palīdzības nespējam to saprast. Tieši Svētais Gars ir tas, kas mums palīdz saprast patiesību, jeb Jēzus balsi: „Manas avis klausa manu balsi un es tās pazīstu, un tās man seko”.

Pāvests vēlreiz norādīja, ka Baznīcas gājums uz priekšu ir Svētā Gara darbs, kurš mums palīdz sadzirdēt Kunga balsi. Francisks jautāja, kā varam būt droši, ka balss, ko dzirdam, ir Jēzus balss, ka tas, uz ko tieku pamudināts, ir no Svētā Gara? „Ir jālūdzas!” atbildēja pāvests.

„Bez lūgšanas nav vietas Garam. Ir jālūdz Dievam, lai Viņš mums sūta šo dāvanu: „Kungs, dod mums Svēto Garu, lai katrreiz varam atšķirt, kas mums jādara. Tas ne vienmēr ir tas pats. Vēsts ir tā pati: Baznīca iet uz priekšu, iet uz priekšu ar šiem pārsteigumiem, ar šiem Svētā Gara jaunumiem. Ir jāprot tos atšķirt, un lai tos atšķirtu, ir jālūdzas, jālūdz šī žēlastība. Barnaba bija Svētā Gara piepildīts un tūlīt to saprata. Pēteris to redzēja un teica: „Bet kas es esmu, lai liegtu šeit Kristību?” Gars ir tas, kas neliek kļūdīties. „Bet, tēvs, kāpēc uzņemties tik daudzas problēmas. Darīsim lietas, kā vienmēr, tā ir drošāk...”

„Taču darīt kā vienmēr, ir nāves alternatīva,” sacīja pāvests. Viņš aicināja riskēt un ar lūgšanu, jo īpaši, ar pazemību, pieņemt to, ko mums izmainīt prasa Gars. „Tas ir ceļš!” norādīja Francisks. Viņš vērsās pie Svētās Mises dalībniekiem:

„Kungs mums teica: ja mēs ēdīsim Viņa Miesu un dzersim Viņa Asinis, tad mums būs dzīvība. Tagad turpināsim šīs svinības ar vārdiem: „Kungs, tu, kas esi ar mums šeit, Euharistijā, tu, kas būsi mūsos, dod mums Svētā Gara žēlastību. Dod mums žēlastību nebaidīties no Gara, kurš man izlēmīgi liek spert soli uz priekšu! Šai Misē lūgsim drosmi, šo apustulisko vitalitātes drosmi un lai nepārvēršam savu dzīvi par atmiņu muzeju”.

I. Šteinerte/VR








All the contents on this site are copyrighted ©.