Paturēt prātā tikšanos ar Jēzu, kas izmainīja mūsu dzīvi

Jēzus nekad neaizmirst to dienu, kad mūs satika pirmo reizi. Tāpēc lūgsim Dievam „atcerēšanās žēlastību”, lai arī mēs spētu vienmēr paturēt to prātā – sacīja pāvests piektdienas rīta Svētās Mises homīlijā. Uzrunājot Vatikāna viesu namā sapulcējušos ticīgos, Francisks atgādināja, ka tikšanās ar Jēzu izmaina cilvēka dzīvi. Ticēt nozīmē satikt Jēzu – viņš uzsvēra.

Lai izmainītu cilvēku dzīvi, Jēzus izvēlas ar viņiem satikties – turpināja Svētais tēvs. Iespaidīga ir Kunga tikšanās ar sv. Pāvilu – Saulu no Tarsas, kurš bija dedzīgs kristiešu vajātājs. Uz Damaskas ceļa viņš pārvērtās un kļuva par apustuli. Pāvests pieminēja arī Jāņa un Andreja pirmo tikšanos ar Jēzu, par ko runā Evaņģēlijs. Nākamie apustuļi pavadīja kopā ar Kungu visu vakaru. Sīmanis pēc tikšanās ar Jēzu kļuva par Pēteri, tas ir, par Baznīcas klinti. Pēc tikšanās ar Kristus izmainījās arī samārietes, lepras slimnieka un slimās sievietes dzīve. Pirmās tikšanās ir izšķirošas tikšanās. Tāpēc mums, kristiešiem, nekad nevajadzētu aizmirst šo pirmās tikšanās ar Jēzu brīdi. „Viņš nekad neaizmirst, bet mēs aizmirstam tikšanos ar Jēzu”, sacīja Francisks. „Tas būtu labs mājasdarbs, ja mēs padomātu: Kad es patiesi piedzīvoju Kunga tuvumu? Kad es sajutu, ka man jāmaina sava dzīve, jākļūst labākam vai jāpiedod kādam cilvēkam? Kad es dzirdēju, ka Kungs man kaut ko jautā? Kad es satiku Kungu? Mūsu ticība ir tikšanās ar Jēzu. Tikšanās ar Jēzu šodien, kā tas kādreiz notika ar Saulu, ir ticības būtiskā iezīme”.

Turpinot, Svētais tēvs mudināja klātesošos Euharistijas dalībniekus atklāti uzdot savā sirdī Jēzum jautājumu: „Kad tas notika, ka Tu man teici kaut ko, kas izmainīja manu dzīvi, vai aicināji mani spert savā dzīvē soli uz priekšu?”. „Tā ir skaista lūgšana, un iesaku to lūgties katru dienu”, teica pāvests. „Un kad tu to atceries, tad priecājies par to, grimstot šajās mīlestības atmiņās. Otrs skaists uzdevums varētu būt šāds – paņemt Evaņģēlijus un ielūkoties tajos daudzajos stāstos, kur Jēzus satiekas ar cilvēkiem, izvēlas apustuļus utml. Varbūt kāds no šiem notikumiem līdzinās manas dzīves notikumam. Katram ir savs piedzīvojums.”

Noslēgumā Francisks uzsvēra, ka Kristus attiecības ar mums ir mīlošas attiecības. Viņš uzrunā mūs uz „tu”. „Lūgties un lūgt atcerēšanās žēlastību”, vēlreiz mudināja pāvests. „Kungs, kad es piedzīvoju šo pirmo tikšanos, šo pirmo mīlestību? Tas ir svarīgi, lai mums nevajadzētu dzirdēt no Kunga to pārmetumu, par ko runā Jāņa Atklāsmes grāmata: Man ir kaut kas pret tevi, jo tu esi aizmirsis pirmo mīlestību”.

J. Evertovskis / VR