2015-04-21 15:53:00

Mūsu Baznīca ir mocekļu Baznīca


„Mūsu Baznīca ir mocekļu Baznīca,” teica pāvests šīrīta Svētajā Misē, pakavējoties pie svētā Stefana moceklības. Ar skumju pilniem vārdiem pāvests atgādināja par tiem kristiešiem, kas tiek vajāti un nogalināti mūsu dienās. Francisks pieminēja arī „apslēptos mocekļus”, kuri meklē jaunus veidus, kā palīdzēt brāļiem, tāpēc viņi tiek pakļauti „mūsdienu Sinedriju” īstenotajām vajāšanām.

Pirmajā šīsdienas Svēto Rakstu lasījumā, kas ņemts no Apustuļu darbiem, Sinedrijs notiesā Stefanu, liekot to nomētāt ar akmeņiem. Vadoties pēc šīs dramatiskās ainas, pāvests attīstīja homīliju, savā sirdī nesot daudzo cilvēku vārdus un sejas, kuri tāpat kā pirmais Baznīcas moceklis Stefans, tiek vajāti un nogalināti, jo tic Jēzum. Pāvests apgalvoja, ka mocekļiem nav vajadzīga „cita maize”, kā vien Jēzus. Viņš ir viņu vienīgā maize. Svētais tēvs pasvītroja, ka Stefans negāja uz kompromisiem, uz tirgošanos. Stefana liecība bija tik spēcīga, ka vajātāji nespēja izturēt gudrību un garu, ar kādu viņš runāja. Tāpat kā Jēzus, arī Stefans atgādināja, cik daudzi pravieši ir nogalināti par to, ka viņi bija uzticīgi Dieva Vārdam. Kad Stefans runā par Jēzu, viņa vajātāji ir sašutuši, tie aizbāž ausis, lai viņu nedzirdētu un vēlāk aizvelk ārpus pilsētas, lai nomētātu ar akmeņiem.

„Dieva Vārds nekad nav paticis dažām sirdīm. Dieva Vārds sagādā neērtības, ja tev ir cieta sirds, ja tev ir pagāna sirds, jo Dieva Vārds liek iet uz priekšu, meklējot un remdējot izsalkumu ar maizi, par kuru runāja Jēzus. Atklāsmes vēsturē daudzi mocekļi ir nogalināti par uzticību Dieva Vārdam, Dieva Patiesībai.”

Stefana moceklība ir līdzīga Jēzus moceklībai. Viņš mirst ar kristīgās piedošanas garu, lūdzoties par ienaidniekiem. Francisks atzīmēja, ka tie, kas vajāja praviešus, tāpat arī Stefanu, domāja, ka dod godu Dievam. Viņi domāja, ka ar to tie paliek uzticīgi Dieva mācībai. „Šodien,” sacīja Francisks, „vēlos atgādināt, ka Baznīcas vēsture, patiesā Baznīcas vēsture, ir svēto un mocekļu vēsture. Mocekļi tiek vajāti, daudzi nogalināti no to rokas, kuri tic, ka dod godu Dievam, tic, ka viņiem pieder patiesība. Lai arī sirds ir satrūdējusi, taču tie domā, ka ir taisnīgi.”

„Cik daudz Stefanu pasaulē ir šais dienās! Padomāsim par mūsu noslaktētajiem brāļiem Lībijas krastos. Padomāsim par to puisēnu, kuru viņa biedri sadedzināja tāpēc, ka viņš bija kristietis. Padomāsim par migrantiem, kurus citi jūras vidū izmeta no kuģa, tāpēc, ka viņi bija kristieši. Padomāsim par etiopiešiem, kuri aizvakar tika nogalināti tāpēc, ka bija kristieši... Padomāsim par daudziem citiem. Par daudziem citiem, kurus nezinām, kuri cieš cietumos, jo ir kristieši... Šodien Baznīca ir mocekļu Baznīca. Viņi cieš, atdod dzīvību un mēs no Dieva saņemam svētību par viņu liecību.”

Pāvests atgādināja, ka pastāv arī apslēptie mocekļi, tie Gara balsij  uzticīgie vīrieši un sievietes, kas atklāj ceļus, kas meklē jaunos veidus, lai palīdzētu brāļiem un vairāk mīlētu Dievu, taču viņi tiek turēti aizdomās, netaisnīgi apmeloti. Viņus vajā daudzi „mūsdienu Sinedriji”, kuri iedomājas, ka ir patiesības saimnieki.

„Arī daudzi apslēptie mocekļi, kas cieš, jo grib palikt uzticīgi. Mūsu Baznīca ir mocekļu Baznīca. Un tagad, svinot šo Misi, pie mums nāks pirmais moceklis – pirmais, kurš deva liecību un ko vairāk: Viņš deva pestīšanu mums visiem! Vienosimies ar Jēzu Euharistijā un vienosimies ar mūsu daudzajiem brāļiem un māsām, kuri cieš vajāšanu, apmelošanas un nogalināšanas moceklību, lai paliktu uzticīgi vienīgajai maizei, kas remdē izsalkumu, proti, Jēzum!”

I.Šteinerte/VR








All the contents on this site are copyrighted ©.