Vienīgais, kas spēj dot harmoniju, ir Svētais Gars

„Kopiena, kas atdzimusi Svētajā Garā, tiecas pēc harmonijas un ir pacietīga ciešanās,” apgalvoja pāvests otrdienas rīta Svētajā Misē. Bez tam, Francisks aicināja kristiešus nekrāt bagātības, bet likt tām kalpot tiem, kuri jūt nepieciešamību, tāpat, kā to darīja pirmā, apustuļu vadītā kopiena.

Kādus augļus kopienai nes Svētais Gars? Francisks homīlijā pakavējās pie Apustuļu darbu grāmatas, kas apraksta pirmās kristiešu kopienas dzīvi:

„Vienīgais, kas spēj dot harmoniju, ir Svētais Gars, jo Viņš ir harmonija starp Tēvu un Dēlu. Viņš ir dāvana, kas rada harmoniju. Otra zīme ir kopējais labums, proti: neviens no viņiem nebija trūcīgs, neviens nebija pieķēries sev piederošajam īpašumam. Viņi kalpoja kopienai. Jā, daži bija bagāti, taču arī viņi kalpoja. Šīs ir divas kopienas zīmes, kura dzīvo Garā.”

Turpinot, pāvests runāja par pacietības dāvanu grūtībās. Viņš pieminēja, ka pirmās kristiešu kopienas ietvaros drīz sākās problēmas, piemēram, Ananijas un Safīras ienākšana tajā. Viņi kopienu centās apkrāpt:

 „Tie ir labdaru saimnieki, kuri tuvojas Baznīcai, ienāk tajā, izrādīdami, ka vēlas palīdzēt, taču viņu mērķis ir izmantot Baznīcu savam labumam. Tad ir arī vajāšanas, ko pasludināja Jēzus. Mateja Evaņģēlijā pēdējā svētība ir „Svētīgi, ja jūs ienīdīs, jūs vajās manis dēļ... Priecājieties!” Par šīs kopienas vajāšanām var lasīt daudz. Jēzus to apsola, apsola daudzas skaistas lietas, mieru, pārpilnību: „ar vajāšanām saņemsiet simtreiz vairāk”.”

Pirmajā kopienā, kas atdzimusi Svētajā Garā, ir nabadzība, kopējais labums, kā arī problēmas, kas pastāv gan kopienas iekšienē, gan ārpus tās. Iekšējās problēmas, tādas kā šo afēristu pāris, un no ārpuses – vajāšanas. Taču Pēteris saka kopienai, lai tā nebrīnās par šīm vajāšanām, jo tā ir uguns, kas attīra zeltu. Un Svētajā Garā atdzimusī kopiena tiek attīrīta tieši grūtībās, vajāšanās. „Tātad, ir trešā atdzimušas kopienas zīme,” teica pāvests. Tā ir pacietība panest. Panest problēmas, paciest grūtības, paciest aprunāšanu, netaisnību, slimības, sāpes, kad zaudējam tuvinieku.

Pāvests norādīja arī, ka kristīgā kopiena ir atdzimusi Svētajā Garā, ja tā meklē harmoniju, nevis iekšēju šķelšanos, ja meklē nabadzību, nevis bagātību uzkrāšanu sev, jo bagātības ir priekš kalpošanas. Tā ir atdzimusi Svētajā Garā, ja tā nedusmojas grūtību priekšā un nejūtas aizvainota, bet ir pacietīga kā Jēzus:

„Šai otrajā Lieldienu nedēļā, kuras laikā svinam Lieldienu noslēpumus, mums nāks par labu padomāt par mūsu kopienām, vai tās būtu diecezālās, draudzes, ģimenes un daudzas citas, un lūgt harmonijas žēlastību, kas ir vairāk kā vienotība – lūgt harmonisku vienotību, harmoniju, kas ir Svētā Gara dāvana. Lūgt nabadzības žēlastību – nevis trūkuma, bet tieši nabadzības! Ko tas nozīmē? Ja man ir tas, kas man ir, tad par to man ir labi un dāsni jāparūpējas kā par kopējo labumu. Un jālūdz ir arī pacietības žēlastība, pacietības žēlastība!”

Homīlijas noslēgumā pāvests aicināja lūgties, lai Kungs mums visiem palīdz saprast, ka ne tikai katrs no mums Kristībā ir saņēmis šo žēlastību atdzimt Svētajā Garā, bet to ir saņēmušas arī mūsu kopienas.

I. Šteinerte/VR