Katru bērnu pieņemt ar mīlestību un pateicību

Vai mans smaids ir dabisks un neviltots, vai tas ir mākslīgs smaids? Vai es vēl spēju no sirds raudāt? – šos jautājumus aicināja pārdomāt pāvests trešdienas vispārējās audiences laikā, kārtējo reizi vēršoties pie Svētā Pētera laukumā sanākušajiem svētceļniekiem un pie ticīgajiem visā pasaulē. Katehēžu cikla par ģimeni ietvarā Francisks pievērsās bērniem. Šodien viņš atgādināja, ka bērni ir liela dāvana visai cilvēcei. Viņi mums rāda ceļu uz Debesu valstību.

Pirmkārt, bērni mums atgādina, ka mēs visi savas dzīves pirmajos gados bijām pilnībā atkarīgi no citu cilvēku rūpēm un labvēlības. Tam gāja cauri arī Dieva Dēls, kura noslēpumu ik gadus kontemplējam Ziemassvētkos. Betlēmes silīte ir sava veida ikona, kas mums atklāj šo realitāti ļoti vienkāršā veidā. Francisks šeit neslēpa savu apbrīnu par to, ka Dievam nesagādā grūtības saprašanās ar bērniem, savukārt, bērniem nav problēmu saprasties ar Dievu. Tāpēc nav nejaušība, ka evaņģēlijos atrodam ļoti skaistus un uzrunājošus Jēzus vārdus par „mazajiem”. Pāvests paskaidroja, ka šis termins „mazie” attiecas uz visiem cilvēkiem, kuri ir atkarīgi no citu palīdzības. Piemēram, Jēzus saka: „Pielūkojiet, ka jūs nevienu no šiem mazajiem nenievātu, jo es jums saku, ka viņu eņģeļi debesīs vienmēr redz mana Tēva vaigu, kas ir debesīs” (Mt 18, 10). Tātad, bērni ir visas cilvēces un Baznīcas bagātība, jo viņi nemitīgi atgādina to, kādi ir nosacījumi, lai ieietu Debesu valstībā, proti, neuzskatīt sevi par pašpietiekošiem, bet apzināties, ka mums ir vajadzīga citu palīdzība, mīlestība un piedošana. Mums visiem ir vajadzīga citu cilvēku palīdzība, mīlestība un piedošana – uzsvēra Francisks.

Otrkārt, bērni mums atgādina, ka mēs vienmēr esam dēli un meitas. Šī identitāte mums paliek uz visu dzīvi. Mēs esam dēli vai meitas arī tad, kad kļūstam par vecākiem, ieņemam kādu atbildīgu amatu sabiedrībā vai pat sasniedzam cienījamu vecumu. Šis fakts atgādina to, ka dzīvību esam saņēmuši, ka tā ir liela dāvana. Dzīvība ir pirmā un lielākā dāvana, kas mums tika dota. Dažreiz mēs par to aizmirstam un sākam rīkoties kā savas dzīvības kungi, to izniekojot. Nē, mēs esam pilnībā atkarīgi, atzīstam to vai neatzīstam. Īstenībā, mēs varam priecāties, apzinoties, ka jebkurā vecumā esam dēli un meitas. Tātad, bērni ar savu klātbūtni vien mums atgādina, ka mēs visi esam bērni – dēli un meitas.

Turpinot katehēzi, pāvests norādīja, ka bērni nes cilvēcei daudzus labumus. Viņi atgādina, kā vajag raudzīties uz pasauli. Viņi skatās uz visu ar paļāvības pilnu un tīru skatienu. Viņi spontāni uzticas tētim, mammai, Dievam, Jēzum, Dievmātei. Viņu iekšējais skatiens ir tīrs un neviltots. Bērni vēl nav samaitāti un viņu sirds nav nocietināta. Bērni nav diplomāti. Viņi saka to, ko jūt un redz. Nereti sagādā neērtības pašiem vecākiem. Bērni citu personu klātbūtnē var pateikt: Tas man nepatīk, jo ir slikts vai neglīts. Bērnos nav liekulības. Viņi vēl nav apguvuši šo divkosības mākslu, ko esam apguvuši mēs, pieaugušie.

Bez tam, bērni ar savu iekšējo vienkāršību ir spējīgi saņemt un izrādīt mīlestību un maigumu. Būt maigam nozīmē būt ar „miesas”, nevis ar „akmens” sirdi (sal. Ez 36, 26). Pāvests norādīja, ka bērni prot smieties un raudāt. Viņi to dara spontāni, no sirds. Mūsu smaids nereti ir samākslots, un tas ir atkarīgs no mūsu sirds. Tāpēc esam aicināti ņemt piemēru no bērniem. Jēzus aicina savus mācekļus „kļūt kā bērniem”, jo „tādiem pieder Dieva valstība” (sal. Mt 18, 3; Mk 10, 14). Kaut arī bērni ir dāvana, nereti tie tiek atmesti un atgrūsti – atgādināja Francisks. Daudziem pat ir liegts piedzimt. Svētais tēvs norādīja, ka nākošajā reizē runās par dažiem ievainojumiem, ar ko bērniem tiek nodarīts pāri. Pēc tā, kā apietas ar bērniem, var redzēt, kāds ir sabiedrības morālais un sociālais stāvoklis. Bērni nes dzīvību, prieku un cerību. Viņi sagādā arī raizes un problēmas, bet labāk redzam sabiedrību ar dažādām raizēm un problēmām nekā bēdīgu un pelēku sabiedrību, kura ir palikusi bez bērniem. Sveicot franču svētceļniekus, pāvests atgādināja, ka Lielais gavēnis ir labvēlīgs laiks tam, lai mēs kļūtu kā bērni, jo tādiem pieder Dieva valstība. Uzrunājot poļu ticīgos, Francisks aicināja lūgties, lai katrs bērns tiktu pieņemts ar mīlestību un pateicību Dievam, kurš ir dzīvības devējs. Noslēdzot audienci, viņš atgādināja, ka rīt svinam Svētā Jāzepa svētkus.

J. Evertovskis / VR