Kļūt par žēlsirdības salām vienaldzības jūrā!

Pāvests Francisks savas iniciatīvas «24 stundas Kungam» laikā Svētā Pētera bazilikā izsludināja Dieva žēlsirdībai veltīto jubilejas gadu. «Salīdzinot ar 2000. gada jubileju, tas būs vienkāršāks, bez plaša mēroga pasākumiem», skaidro Vatikāna preses sekretārs. Dieva žēlsirdībai veltītais gads sāksies 2015. gada 8. decembrī, Vissvētākās Jaunavas Marijas Bezvainīgās Ieņemšanas svētkos un noslēgsies 2016. gada 20. novembrī, Kristus Karaļa svētkos. Šī gada sākumā Svētais tēvs sacīja: «Šis ir žēlsirdības laiks. Tāpēc svarīgi, lai kristīgie laji ienes to visās sabiedrības jomās».

Pāvests izsludināja jubilejas gadu sava pontifikāta otrajā gadadienā, gandarīšanas liturģijas laikā. 13. marta pēcpusdienā Svētā Pētera bazilikā Francisks atklāja iniciatīvu «24 stundas Kungam». Pontifikālās jaunās evaņģelizācijas veicināšanas padomes rīkotais pasākums ir aicinājums atvērt dievnamu durvis visā pasaulē un svinēt Izglīšanas sakramentu. Šogad iniciatīvas ietvaros tiek pārdomāti svētā Pāvila vārdi Efesas kristiešiem: «Dievs ir bagāts žēlsirdībā»  (Ef 2,4).

Dieva žēlsirdībai veltītā gada inaugurācija notiks dienā, kurā Katoliskā Baznīca atzīmēs Vatikāna II koncila noslēguma 50. gadskārtu. Tas ir pamudinājums turpināt īstenot koncila lēmumus savā dzīvē, skaidro priesteris Federiko Lombardi.

Jubilejas gadā parastā liturģiskā laika svētdienās tiks lasīts Evaņģēlijs, ko uzrakstījis svētais Lūkass, kas tiek saukts par «žēlsirdības sludinātāju». Dante Aligjēri viņu nosauca par «scriba mansuetudinis Christi», kas nozīmē «Kristus lēnprātības dzejnieks». Lūkasa evaņģēlijā lasām Jēzus līdzības, kurās izcelta žēlsirdība, piemēram, par noklīdušo avi, pazaudēto drahmu un pazudušo dēlu.

Dieva žēlsirdībai veltītais gads oficiāli tiks pasludināts šī gada Žēlsirdības svētdienā, ko ieviesa svētais Jānis Pāvils II, un kas tiek svinēta nākamajā svētdienā pēc Lieldienām. Pāvests, stāvot Svēto Durvju priekšā, nolasīs Bullu par jubilejas gada pasludināšanu.

Ebreju tradīcijā tika svinīgi atzīmēts katrs piecdesmitais gads. Jubilejas gadā visi Israēļa dēli bija aicināti atgriezties un palīdzēt ģimenēm, kuras bija zaudējušas savu iedzīvi, nereti arī brīvību. Katoliskajā Baznīcā Svētā gada svinēšanas tradīcija iesakās 1300. gadā, pāvesta Bonifācija VIII pontifikāta laikā. Viņš ieteica to svinēt ik pēc 100 gadiem. No 1475. gada, lai dotu iespēju katrai paaudzei to svinēt, šis laiks tika samazināts līdz 25 gadiem. Tomēr ārkārtas jubilejas gads tika izsludināts tikai īpaši svarīgos gadījumos.

Līdz šīm Baznīca ir izsludinājusi 26 jubilejas gadus. Pēdējais ārkārtas jubilejas gads tika atzīmēts 1983. gadā. To izsludināja Jānis Pāvils II. Jubilejas gada ietvaros Baznīca svinēja Kristus pestīšanas 1950. gadienu.

Katoliskā Baznīca atgādina, ka jubileja attiecas uz piedošanu, atlaidu piešķiršanu, savu attiecību ar Dievu un līdzcilvēkiem atjaunošanu. Šādā veidā Svētais gads kļūst par ticības padziļināšanas laiku. Pasludinot ārkārtas jubilejas gadu, Francisks centrā liek žēlsirdībā bagāto Dievu, kas aicina visus cilvēkus atgriezties pie Viņa. 

Jubilejas inaugurācijas ceremonija sākas ar Svēto Durvju atvēršanu. Runa ir par tām durvīm, kas tiek atvērtas tikai jubilejas ietvaros un kas parasti ir aizmūrētas. Svētās Durvis tiks atvērtas Romas četrās bazilikās: Sv. Pētera, Sv. Jāņa Laterāna, Sv. Pāvila ārpus muriem un Marijas Lielākajā bazilikā. Durvju atvēršana atgādina, ka visiem cilvēkiem ir dāvāta iespēja saņemt pestīšanas žēlastību. Vispirms tiks svinīgi atvērtas Sv. Pētera bazilikas Svētās Durvis, pēc tam līdzīga ceremonija notiks pārējās Romas bazilikās.

Franciskam žēlsirdība ir īpaši tuvs temats. Par sava bīskapa kalpojuma moto viņš izvēlējās vārdus: «Miserando atque eligendo». Tas ir Cienījamā Bedas homīlijas fragments, kurš, komentējot svētā Mateja evaņģēliju par Kristus aicinājumu, rakstīja: «Vidit ergo Iesus publicanum et quia miserando atque eligendo vidit, ait illi Sequere me»  (Jēzus ar mīlestību uzlūkoja mutnieku un sacīja viņam: seko man!) Šī homīlija ir slavas himna Dieva žēlsirdībai.

Pāvests Francisks, pirmo reizi tiekoties ar ticīgajiem, kuri bija ieradušies uz lūgšanu «Kunga eņģelis», aizkustināts atzina: «Žēlsirdība izmaina visu. Tas ir vislabākais, ko varam dzirdēt: žēlsirdība izmaina pasauli. Mazs žēlsirdības žests šo pasauli padara siltāku un taisnīgāku. Mums jāapzinās Dieva žēlsirdība. Viņš ir tik pacietīgs». Šos vārdus Francisks teica 2013. gada 17. martā, bet 2015. gada 11. janvārī viņš uzsvēra: «Šodien ir īpaši vajadzīga Dieva žēlsirdība. Tāpēc svarīgi, lai kristīgie laji ienes to visās sabiedrības jomās. Uz priekšu! Mums ir dāvāts žēlsirdības laiks!» Savukārt vēstījumā šī gada Lielajā gavēnī pāvests atgādina: «Dārgie brāļi un māsas, cik ļoti es vēlos, lai vietas, kurās atklājas Baznīca, sevišķi mūsu draudzes un kopienas, kļūst par žēlsirdības salām vienaldzības jūrā!»

Apustuliskajā pamudinājumā «Evangelii gaudium» («Evaņģēlija prieks») vārds «žēlsirdība» tiek izmants 31 reizi. Sagatavot Dieva žēlsirdībai veltītā jubilejas gada norises programmu pāvests Francisks uzticēja Pontifikālajai jaunās evaņģelizācijas veicināšanas padomei.

Lielās jubilejas gadi Baznīcā:

1300 – Bonifācijs VIII

1350 – Klemens VI

1390 – pasludināja Urbāns VI, vadīja Bonifācijs IX

1400 – Bonifācijs IX

1423 – Mārtiņš V

1450 – Mikolajs V

1475 – pasludināja Pāvils II, vadīja Siksts IV

1500 – Aleksandrs VI

1525 – Klemens VII

1550 – pasludināja Pāvils III, vadīja Jūlijs III

1575 – Gregors XIII

1600 – Klemens VIII

1625 – Urbāns VIII

1650 – Inocents X

1675 – Klemens X

1700 – pasludināja Inocents XII, vadīja Klemens XI

1725 – Benedikts XIII

1750 – Benedikts XIV

1775 – pasludināja Klemens XIV, vadīja Pijs VI

1825 – Leons XII

1875 – Pijs IX

1900 – Leons XIII

1925 – Pijs XI

1933 – Pijs XI

1950 – Pijs XII

1975 – Pāvils VI

1983 – Jānis Pāvils II

2000 – Jānis Pāvils II

2015 – Francisks.

Laika posmā no 1800. līdz 1850. gadam jubileju svinības nenotika sakarā ar tā laika sarežģīto politisko situāciju.

S. Krivteža / VR