Francisks atzīmē sava pontifikāta otro gadadienu

„Habemus Papam” (Mums ir pāvests) – šodien aprit divi gadi kopš atskanēja šis prieka pilnais paziņojums. 2013. gada 13. martā, pulksten 20.22, pēc Romas laika, uz Svētā Pētera bazilikas balkona iznāca 76 gadus vecais argentīniešu kardināls Horhe Mario Bergoljo, kurš pieņēma Franciska vārdu. Mūžīgajā pilsētā toreiz valdīja liels saviļņojums. Jau uzreiz pēc balto dūmu pacelšanās no Siksta kapelas skursteņa, cilvēki straumēm plūda uz Svētā Pētera laukumu, lai, neskatoties uz drēgno laiku, pirmo reizi tiktos ar jauno pāvestu. Tā bija pirmā reize, kad Apustuļa Pētera pēctecis pieņēma Franciska vārdu. Tā bija arī pirmā reize, kad šajā amatā tika ievēlēts jezuītu ordeņa loceklis. Tā bija pirmā reize, kad Romas katoliskās Baznīcas vadībā stājās cilvēks no Amerikas kontinenta. Visbeidzot, tā bija pirmā reize, kad jau pie pirmās tikšanās ar saviem ticīgajiem Svētais tēvs pazemīgi noliecās tautas priekšā un aicināja par viņu lūgties. Francisks ir 266. pāvests.

Viņu var salīdzināt ar sv. Jāni Kristītāju, kurš norāda uz Kungu, bet pats paliek malā. „Baznīcas uzdevums ir rādīt pasaulei Kristu”, atkārto Francisks. Viņš aicina Baznīcu nemitīgi iziet no sevis un doties uz perifērijām – iet pie nabagiem, trūkumcietējiem, vecajiem ļaudīm, slimajiem un visiem pamestajiem. Pāvests ir pazīstams ar savu vienkāršo un pieticīgo dzīves veidu, un divu gadu laikā ir izcēlies ar daudziem neierastiem žestiem un darbībām. Jau 13. marta vakarā, pirmo reizi vēršoties pie tautas, viņš sacīja „Brāļi un māsas, labvakar!”. Pēc 4 dienām celebrēja savu pirmo publisko Svēto Misi Svētās Annas baznīcā, Vatikānā, un, „pārkāpjot” protokolu, ienira pūlī, kas atradās pie dievnama Itālijas teritorijā. Francisks aicināja ticīgos vienmēr uzticēties Dieva žēlsirdībai. Daudzi bija pārsteigti, kad viņš atteicās no pāvesta apartamentiem un izvēlējās dzīvot Vatikāna viesu namā, lai būtu kopā ar cilvēkiem. Viņš atteicās no Mercedes markas automašīnas, priekšroku dodot vienkāršajam Volkswagen Passat vai Ford Focus. Uzsākot un noslēdzot savus apustuliskos ceļojumus, pāvests dodas uz Svētās Marijas Madžore baziliku, lai lūgtos pie Dievmātes. Francisks nereti ņem rokās telefonu un zvana cilvēkiem, kuri ir vērsušies pie viņa ar vēstulēm vai arī personīgi tiem atbild rakstiskā veidā. Vispārējo audienču laikā viņš Svētā Pētera laukumā sasveicinās ar slimniekiem, svētī tos un atļauj bērniem vai paziņām iekāpt viņa atklātajā automašīnā. Viņš apmainās ar cepurītēm un ļauj cilvēkiem taisīt ar viņu „selfijus”. Savā dzimšanas dienā, 2013. gada 17. decembrī, viņš uzaicināja vakariņās 4 bezpajumtniekus. Francisks nemitīgi rūpējas par nabagiem un trūkumcietējiem. Pavisam nesen Svētā Pētera laukumā ierīkoja dušas bezpajumtniekiem un sagādāja tiem iespēju regulāri apmeklēt frizieri.

Pontifikāta divu gadu laikā pāvests ir veicis 7 ārzemju ceļojumus, 7 ceļojumus pa Itāliju un apmeklējis 9 Romas draudzes, kur svinēja Euharistiju un tikās ar ticīgajiem. Viņš nemitīgi aicina ticīgos dzīvot saskaņā ar Evaņģēliju, rūpēties par kopējo labumu un veicināt tikšanās kultūru. Katra ceļojuma primārais mērķis ir Evaņģēlija sludināšana. Kunga Pēdējo Vakariņu dievkalpojumu Lielajā ceturtdienā Svētais tēvs parasti svin kādā no cilvēcisko ciešanu vietām. 2013. gadā viņš apmeklēja nepilngadīgo koloniju, 2014. gadā – rehabilitācijas centru, kur ārstējas cilvēki ar īpašām vajadzībām, bet šogad viņš ieradīsies Rebibijas cietumā. Tādā veidā Francisks apliecina Baznīcas tuvību visiem cietējiem.

Horhe Mario Bergoljo līdz ievēlēšanai par pāvestu bija Buenosairesas arhibīskaps, Argentīnā dzīvojošo austrumu rita ticīgo un to, kuriem nav sava rita bīskapa, ordinārijs. Viņš ir dzimis 1936. gada 17. decembrī Buenosairesā itāliešu ieceļotāju ģimenē, kurā bija pieci bērni. Tēvs Mario bija dzelzceļa nozares darbinieks, bet māte Redžina Sivori – mājsaimniece. 1969. gada 13. decembrī Horhe tika iesvētīts par priesteri, bet 1973. gada 22. aprīlī salika mūža svētsolījumus jezuītu ordenī. 1992. gada 20. maijā svētais pāvests Jānis Pāvils II priesteri Horhi Mario Bergoljo nominēja par Buenosairesas palīgbīskapu. Tā paša gada 27. jūnijā viņš tika konsekrēts par bīskapu. 1997. gadā viņu nominēja par Buenosairesas koadjutorarhibīskapu, bet pēc nepilna gada – par arhibīskapu. Tādā veidā viņš kļuva par Argentīnas primasu. 2001. gada 21. februārī Jānis Pāvils II viņam piešķīra kardināla titulu.

J. Evertovskis / VR