S. Khalila Samira, SJ, komentārs par džihādistu mērķiem

Pēdējos divdesmit gados islāma pasaulē ir parādījies un aizvien biežāk ticis lietots vārds „krustneši”. Savukārt, pēdējā laikā no vienkāršo musulmaņu mutes atskan vārds „salibi”. Ar šiem abiem vārdiem tiek apzīmēti gan kristieši, gan arī visi Eiropas un visas Rietumu pasaules iedzīvotāji. Kā stasta jezuītu tēvs Samirs Khalils Samirs, vārds „salibi” tiek plaši izmantots Islāma valsts propagandā un jaunu piekritēju vervēšanā, to skaitā Eiropā. Viņi ir atbildīgi par neliela mēroga teroraktiem, tādiem, kā nesen Parīzē un Kopenhāgenā. Jaunā terorisma ēra iedvesmo Eiropā dzimušus islāma ieceļotāju pēctečus, jo sevišķi tos, kas jau paspējuši gūt cietuma pierezi.

Tēvs Samirs Khalils paskaidro, ka pasaulē valdošo krīzi daudzi musulmaņi izprot kā tādu, kurai ir darīšana ar reliģiju. Džihādisti ir gatavi iekarot kristīgās zemes, uzskatot, ka reizē tas būs atbildes gājiens pret kādreizējiem krustakariem. Par Islāma valsts priekšposteni šobrīd ir izvēlēta Lībija, kur pirms dažām dienām tika nogalināts 21 koptu kristietis. Šais dienās no džihādistu mutes izskanēja arī, ka viņi atrodas „dienvidos no Romas”. Lībijai ir sekojošas priekšrocības – tās ģeogrāfiskais izvietojums pie jūras, politiskā nekontrolētības situācija, kā arī naftas atradnes, kas var nest peļņu, ar ko sponsorēt cīņu. Ja džihādisti spētu sagrābt visu Lībiju, tiem vairs nebūtu vajadzīgs Saūda Arābijas un Kataras finansiālais atbalsts.  Līdzīga mērķa dēļ notiek uzbrukumi arī ar naftu bagātajam Kurdistānas apgabalam Ziemeļirākā.

„Domāju, ka Eiropa spēs aizsargāties,” saka ēģiptiešu jezuītu tēvs, tai pašā laikā atgādinot par indivīdiem, kas vienmēr gatavi uzspridzināties, lai veiktu kārtējo atentātu. Samirs Khalils norāda, ka pasaulē ir daudzi musulmaņi, kas ilgojas pēc kultūras revolūcijas, taču viņiem trūkst reliģisko līderu atbalsta. Tieši ar šo aicinājumu veikt „kultūras revolūciju” 28. decembrī pie Al Azharas universitātes imamiem vērsās Ēģiptes prezidents Al Sisi. „Šķiet, ka imami šobrīd tam nav gatavi, taču domāju, ka mums, kristiešiem, viņiem ir jāpalīdz un tai pašā laikā jāpārskata mūsu pašu nostāja, lai rastu cilvēcei kopējas vērtības un respektētu visu tautu ticību – arī tad, ja tā atšķiras no mūsējās,” intervijā aģentūrai Asianews saka tēvs Samirs Khalils Samirs.

I. Šteinerte/VR