Realitāte, kuras priekšā telekameras paliek izslēgtas

Ir pagājuši 20 gadi, kopš beidzies karš Balkānos, taču neapsīkst palīdzība, ko šai zemei sniedz organizācija „Palīdzība Baznīcai, kas cieš”. Tā piemēram, Zenicā – ceturtajā visblīvāk apdzīvotajā Bosnijas-Hercegovinas pilsētā ar organizācijas atbalstu 1995. gadā ir uzcelta Eiropas Studiju skola, kas vēlāk tika paplašināta. Šodien tajā mācās 453 pamatskolas un 255 liceja audzēkņi. Skolā strādā 65 darbinieki, to skaitā skolotāji un apkalpojošā personāla locekļi. Organizācija „Palīdzība Baznīcai, kas cieš” tuvākajā laikā ir apņēmusies finansēt arī durvju un logu nomainīšanu, cerot uz privātu ziedotāju atbalstu. Šim nolūkam pavisam ir vajadzīgi 20 tūkstoši eiro.

Eiropas Studiju skola Zenicā ir integrācijas un izlīgšanas paraugs kara izpostītā zemē. Pilsētā dzīvo galvenokārt musulmaņi, skolā mācās skolēni, kas pieder dažādām tautībām un reliģijām. Organizācijas „Palīdzība Baznīcai, kas cieš” atbalsts vēl lielāku nozīmi pieņem šais dienās, kad Starptautiskais Tribunāls nav atzinis Serbijas atbildību par genocīdu pret horvātu tautu Vukovarā. Šai konfliktā mira 20 tūkstoši cilvēku. Viņi ir to 243 tūkstošu vidū, kuri zaudēja dzīvību kara laikā, kas pēc bijušās Dienvidslāvijas sabrukuma ilga no 1991. līdz 1995. gadam. Apmēram 2 miljoni tika padzīti no mājām un pilsētām. Sagrauti tika tūkstošiem baznīcu, klosteru un citu celtņu. Pēc 20 gadiem joprojām ir redzamas kara cirstās brūces, lai arī tās ir tālu no mediju ziņām. Organizācija „Palīdzība Baznīcai, kas cieš” vēlas izgaismot vietas, kur telekameras paliek izslēgtas, un parādīt ikdienu, ko plašāka publika neredz. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc Bosnijas-Hercegovinas galvaspilsētu Sarajevu vēlas apmeklēt arī pāvests Francisks. Viņš šeit ieradīsies 6.jūnijā.

I. Šteinerte/VR