Brālība pasaulē sākas no ģimenes

Katehēžu cikla par ģimeni ietvarā pāvests 18. februārī pievērsās brāļiem un māsām. Iepriekšējo vispārējo audienču laikā viņš runāja par mātišķību, tēvišķību, kā arī par bērniem. „Brālis” un „māsa” ir vārdi, kas Baznīcā ir ļoti iecienīti un tiek plaši lietoti, kā arī ir saprotami visās kultūrās un visos laikos. Brālība ir skaista lieta – atzina Francisks. Kad brālības saites tiek sarautas, paveras ceļš sāpīgajai konfliktu, nodevības un naida pieredzei. Kad pārtrūkst saikne starp brāļiem, notiek nelāgas lietas, pat briesmīgas lietas visai cilvēcei. Arī ģimenē brāļi sastrīdas par sīkumiem vai par mantojumu, un tad vairs nerunā, nesveicinās. Tas ir briesmīgi. Brālība ir kaut kas cēls. Jāpadomā, ka abi brāļi, visi brāļi deviņus mēnešus mājoja tajā pašā savas mātes klēpī. Nevajadzētu saraut brālības saites. Padomāsim mazliet par to! Mēs visi zinām ģimenes, kurās brāļu starpā valda šķelšanās, kuri ir sastrīdējušies. Lūgsim par šīm ģimenēm, lai Kungs palīdz brāļiem samierināties un atkal apvieno ģimeni. Varbūt tā ir arī mūsu pašu ģimenē. Ja brālība tiek sarauta, notiek tāpat kā ar Kainu un Ābelu. Kad Kungs Kainam jautā, kur ir viņa brālis, viņš atbild, ka nezina, ka viņam nav nekādas daļas par savu brāli. Tas ir briesmīgi. To dzirdēt ir sāpīgi. Lūgsimies vienmēr par brāļiem, kuri ir sašķelti – aicināja pāvests.

Katehēzes turpinājumā Francisks uzsvēra, ka brālība pasaulē sākas no ģimenes. Svarīgi to apzināties. Ja brālība ģimenē veidojas veselīgā gaisotnē – labas audzināšanas garā un atvērtībā citam pret citu, tad šī ģimene kļūst par brīvības un miera skolu. Ja brāļi iemācās sadzīvot savā starpā, tad viņi mācēs sadzīvot arī sabiedrībā. Šeit palīgā nāk arī Dievs ar savu žēlastību, tādējādi cilvēki var sadzīvot neskatoties uz kultūru, valodu un reliģiskajām atšķirībām. Pāvests norādīja, ka brālība atklājas vēl lielākā spožumā tad, kad ģimenē ir kāds pavisam mazs brālītis vai maza māsiņa, slims bērns vai bērns ar īpašām vajadzībām, un kad šāds bērniņš tiek aprūpēts ar lielu mīlestību un cieņu.

Šajā kontekstā Francisks atgādināja, ka mazie, trauslie, vājie un nabagi ir mūsu brāļi, kurus mums jāpieņem tādus, kādi tie ir, un jāmīl. Ja mēs viņus pieņemam kā savējos, tad atdzīvojas arī mūsu kristīgā brālība. Kristieši iziet pretī nabagiem un vājajiem, nevis sekojot kādai ideoloģiskai programmai, bet tāpēc, ka Kungs ar savu vārdu un piemēru atgādina, ka visi esam brāļi. Te saskaramies ar Dieva mīlestības un taisnīguma starp cilvēkiem pamatprincipu. Klātesošos audiences dalībniekus Svētais tēvs aicināja klusumā padomāt un aizlūgt par saviem brāļiem un māsām. Ja gribam panākt brīvību un vienlīdzību – viņš piebilda – tad centrālo vietu mūsu tehnokrātiskajā un birokrātiskajā sabiedrībā jāierāda brālībai. „Tā kā sākas Lielā gavēņa laiks, aicinu jūs no jauna atklāt brālības skaistumu, dzīvot brālībā un izplatīt to sev visapkārt”, sacīja pāvests, uzrunājot atsevišķas svētceļnieku grupas.

J. Evertovskis / VR