Bijušais bēglis izvirzīts par kandidātu Nobela Miera prēmijai

Starp Nobela Miera prēmijas kandidātiem šogad ir eritrejiešu tautības priesteris Mussie Zerai. Šobrīd viņš ir apmeties Cīrihē, kur aprūpē eritrejiešu katoļu kopienu un vada ziņu aģentūru Habeshai. Aģentūra ir veltīta migrantiem, kas bēg no kariem, diktatūrām, terorisma, vajāšanām, bada un necilvēciskiem dzīves apstākļiem.

Saņēmis ziņu par nomināciju Nobela Miera prēmijai, priesteris Zerai priecājas, taču uzskata, ka ir daudzi citi cilvēki, kas to būtu pelnījuši vairāk. Kā pirmo viņš min pāvestu Francisku, no kura pats iedvesmojas, cenšoties sekot viņa norādījumiem „iet uz perifērijām” un būt blakus šīs zemes pēdējiem, lai raudzītos uz problēmām ar viņu acīm.

 „Ja tas viss tiek atzīts par Nobela prēmijas cienīgu, tad novēlu, lai tas palīdz pasaules ziemeļiem un šīs pasaules varenajiem nojaukt Eiropas cietokšņa mūrus, nonākt līdz visās Eiropas Savienības dalīvalstīs vienādai bēgļu uzņemšanas sistēmai, un beigu beigās mainīt politiku, kāda valda pasaules dienvidos, jo tieši šī politika ir tā, kas miljoniem jauniešu liek atstāt savas mājas,” saka prēmijas kandidāts.

Priesteris Zerai, ko vairāki informācijas avoti ir paspējuši nosaukt par „bēgļu eņģeli” pats ir izbaudījis, ko nozīmē būt bēglim. Viņš ir piedzimis Asmarā, Eritrejā. 1992. gadā, tikko sasniedzis 17 gadu vecumu, viņš piespiedu kārtā tika ekspatriēts un kļuva par politisko bēgli. Tālākās gaitas atveda uz Romu, kur ieceļotājs tūlīt izjutis morālo pienākumu palīdzēt tādiem pašiem jauniešiem kā viņš. Kļuvis par cilvēktiesību aktīvistu, Mussie Zerai nolēmis nostiprināt savu izvēli, studējot vispirms filozofiju Pjačencā, Itālijā, vēlāk teoloģiju un sociālo morāli Romas Pontifikālajā Urbāna universitātē līdz 2010. gadam, kad saņēma priestera svētības. Tai pašā gadā Zerai devās uz Sinaja pussalu, lai pievērstu pasaules uzmanību vergu situācijai. Simtiem Āfrikas  jauniešu šeit aizvien nonāk ar starptautiskām kriminālām organizācijām saistītu beduīnu bandu rokās, kuras pretendē, lai katrs gūsteknis maksā izpirkumu no 8 līdz pat 50 tūkstošiem dolāru, ja vēlas tikt atbrīvots. Pretējā gadījumā tiek piedraudēts nodot jauniešus tiem, kas nodarbojas ar orgānu tirdzniecību.

Lai arī priesteris Zerai par šo situāciju vēstīja ar aģentūras Habeshia starpniecību, viņš ir sarūgtināts, ka sākotnējā atbalss noklusa jau pēc dažām nedēļām, un starptautiskā kopiena, pēc Mussie Zerai teiktā, neko nav pasākusi, lai novērstu traģēdiju, kas joprojām norisinās Sinaja pussalā. Priesteris norāda, ka šodien bēgļu situācija ir pasliktinājusies vēl vairāk, jo noziedznieki, kas iedzīvojas uz nelaimīgo rēķina, ir paspējuši  "izplest savus taustekļus" ne tikai Sinaja pussalā, bet uz visiem ceļiem, kas ved uz Eiropu. Tai pašā laikā konflikti, kari, neraža turpina sagādāt „cilvēcisko materiālu” tiem, kas tirgojas ar citu dzīvību.

Priestera Mussie Zerai tālruņa numurs daudziem bēgļiem ir kļuvis par izglābšanos no laupītāju un nāves sējēju nagiem, kā arī par izziņu avotu tiem, kas pazaudējuši savus mīļos. Bez Zerai un viņa izveidoto palīdzības tīklu iejaukšanās, daļa no tiem, kas ir atraduši ceļu brīvībā, joprojām smaktu Lībijas lēģeros un Ēģiptes cietumos, Sudānas bēgļu nometnēs, kā arī bēguļotu no policijas Itālijā un citās Rietumu valstīs. „Tas ir tikai sākums ilgam un smagam darbam ,” saka priesteris. Pāvesta Franciska vārdiem runājot, viņš atgādina, ka šī milzīgā traģēdija varēs rast atrisinājumu tikai tad, kad šīszemes varenie mainīs savu politiku pret pasaules dienvidiem – pret šīszemes pēdējiem!”

I. Šteinerte/VR