Padomāsim arī par šodienas mocekļiem! Par 2015. gada mocekļiem!

„Kristiešu moceklība nav pagātnes notikums. Daudzi arī šodien kļūst par to cilvēku upuriem, kuri ienīst Jēzu Kristu,” šādu sāpīgu atziņu pāvests Francisks izteica šīrīta Svētajā Misē. Homīlijā viņš kavējās intensīvās pārdomās par Jāņa Kristītāja nāvi. Viņš teica, ka daudzi kristieši, tāpat kā „Lielais Jānis” joprojām „tiek vesti uz noslaktēšanu”, jo viņu dzīve liecina par Dievu, kuru citi ienīst. Marka Evaņģēlija apraksts par Jāņa Kristītāja traģisko nāvi pāvestam lika teikt aizkustinošu sprediķi, kurā viņš vispirms  uzsvēra, ka Jānis nekad nenodeva savu aicinājumu, ka viņš apzinājās savu pienākumu sludināt Mesijas tuvošanos, apzinājās, ka pats ir tikai „balss”, bet „Vārds ir kāds Cits”.

Tāpat kā Kungs, Jānis savu dzīvi beidz ar moceklību. Viņš ir korumpēta ķēniņa upuris. „Kad pēc Heroda Antipas  pavēles, „vislielākais vīrs, kurš dzimis no sievietes” nonāk cietumā, viņš kļūst maziņš, maziņš, maziņš,” atzīmēja pāvests.  Vispirms Jānim uzbrūk „dvēseles tumsa”, kad viņš sāk šaubīties par to, vai Jēzus ir tas, kuram viņš sagatavoja ceļu. Vēlāk, kad pienāk beigu brīdis, kuru izlemj ķēniņš. Pāvests Francisks šo brīdi izvērtēja ar skaudru reālismu:

„Beigās, pēc šīs šķīstīšanās, pēc šīs nemitīgās sevis noliegšanas, sagatavojot ceļu Jēzus sevis noliegšanai, beidzas viņa dzīve. Šis apmulsušais ķēniņš kļūst spējīgs pieņemt lēmumu, taču ne tāpēc, ka ir atgriezusies viņa sirds, bet tāpēc, ka uz drosmi viņu pamudināja izdzertais vīns. Un tā, Jānis beidz savu dzīvi zem viduvēja ķēniņa autoritātes, zem apreibuša un korumpēta ķēniņa autoritātes kādas dejotājas kaprīzes un laulības pārkāpējas atriebīga ienaida dēļ. Tā dzīvi beidz Lielais Jānis, vislielākais cilvēks, kas dzimis no sievietes.”

„Kad lasu šo fragmentu,” pastāstīja Francisks, „jums atzīšos, ka esmu aizkustināts un vienmēr domāju par divām lietām:

„Vispirms domāju par mūsu mocekļiem mūsu dienās – par tiem vīriešiem un sievietēm, par bērniem, kas tiek vajāti, ienīsti, padzīti no mājām, spīdzināti, noslepkavoti. Un tā nav pagātnes lieta. Tas notiek šodien. Mūsu mocekļi, kas savu dzīvi beidz zem to cilvēku korumpētās autoritātes, kuri ienīst Jēzu Kristu. Mums nāks par labu padomāt par mūsu mocekļiem. „Šodien domājam par Paulu Miki, bet tas notika 1600. gadā. Padomāsim arī par šodienas mocekļiem! Par 2015. gada mocekļiem!”

Pāvests piebilda, ka Lielā Jāņa nemitīga pazemināšana „līdz nullei” viņam liek domāt, ka esam uz šī ceļa un ejam pretim zemei, kurā šo dzīvi beigsim visi. „Šai sakarā domāju arī pats par sevi,” teica pāvests:

„Arī es beigšu. Visi beigsim. Neviena dzīve nav „nopirkta”. Arī mēs, gribot, vai negribot, iesim pa dzīves eksistenciālās noliegšanas ceļu, un tas, vismaz man, liek lūgties, lai šī noliegšana pēc iespējas vairāk līdzinās Jēzum Kristum, Viņa sevis noliegšanai!”

I. Šteinerte/VR