Pāvests mudina Lietuvas bīskapus sargāt ģimenes no destabilizējošām ideoloģijām

Rūpes par ģimenēm, priesteriem, konsekrētajām personām un trūkumcietējiem – šiem un citiem jautājumiem pievēršas pāvests uzrunā Lietuvas bīskapiem, kuri ieradās Vatikānā vizītē „ad Limina Apostolorum”. Iepriekš sagatavoto Svētā tēva uzrunas tekstu mūsu kaimiņzemes garīgie gani saņēma rakstiskā veidā. Vispirms viņš pateicas par liecību, ko tie sniedz par Jēzu Kristu, un par kalpošanu svētajai Dieva tautai. Lietuvai vienmēr ir bijuši gani, kas ir tuvi savam ganāmpulkam un atrodas tam līdzās – atzīst Francisks. Caur nācijas vēstures griežiem viņi ar lielām rūpēm pavadīja savus ļaudis ne tikai ticības ceļā un palīdzēja tiem tikt galā ar materiālajām grūtībām, bet arī veidoja kultūru un sabiedrību, kuras identitātes un spēka avots ir Evaņģēlijs un mīlestība uz Vissvētāko Jaunavu Mariju. Tā kā šodien jātiek galā ar sekulārismu un relatīvismu, tad Baznīcai ne tikai nenogurstoši jāsludina Evaņģēliju un kristīgās vērtības, bet arī tā nedrīkst aizmirst veidot ar visiem konstruktīvu dialogu, tai skaitā ar tiem, kuri nepieder Baznīcai vai kuriem ir sveša reliģiskā pieredze. Šajā sakarā pāvests mudina bīskapus rūpēties par to, lai kristīgās kopienas vienmēr būtu viesmīlīgas uzņemšanas vietas, konstruktīva un atklāta dialoga vietas, kā arī pamudinājums visai sabiedrībai tiekties pēc kopējā labuma.

Tā kā dzīvojam laikā starp divām ģimenei veltītām bīskapu sinodēm, Francisks pieskaras šim tematam, mudina Lietuvas bīskapus dot savu ieguldījumu šajā lietā un gādāt par ģimeņu pastorālo aprūpi. Tādā veidā laulātie sajutīs Baznīcas tuvumu un saņems atbalstu, lai „nepiemērotos šīs pasaules mentalitātei, bet nemitīgi atjaunotos Evaņģēlija garā” (sal. Rom 12, 2). Baznīca šajā laikā īpaši aplūko ar ģimeni saistītos jautājumus, pievēršas tās skaistumam, vērtībai un izaicinājumiem, ar ko mūsdienu ģimene ir spiesta sastapties. Kā Eiropas Savienības pilntiesīga dalībvalsts, Lietuva reizē ir pakļauta dažādu ideoloģiju ietekmei, kas grib destabilizēt ģimenes. Francisks pauž pārliecību, ka gadsimtu ilgās lietuviešu tradīcijas tomēr palīdzēs gan racionāli, gan saskaņā ar ticību, tikt galā ar šādiem izaicinājumiem.

Svētais tēvs mudina Lietuvas bīskapus pievērst īpašu uzmanību arī aicinājumiem uz priesterību un konsekrēto dzīvi. „Lai Baznīca Lietuvā nekad nepagurst lūgties par aicinājumiem!”, viņš saka. Jālūdzas, lai Dievs dotu nesavtīgus priesterus, kuri spētu sevi upurēt Dieva tautas labā. Pāvests aicina rūpēties arī par semināristu, priesteru un konsekrēto personu formāciju, pievēršot sevišķu uzmanību viņu garīgajai un morālajai dzīvei, audzināšanai evaņģēliskajā nabadzībā, kā arī prasmē apieties ar materiālajiem labumiem saskaņā ar Baznīcas sociālās mācības principiem. „Mīliet savus priesterus, esiet viņiem pieejami, kad viņi jūs meklē, un negaidiet, lai vienmēr viņi jūs meklētu! Neatstājiet viņus grūtībās vienus!”, mudina Svētais tēvs. Bez tam, viņš prasa, lai bīskapi rūpētos arī par katehētiem, atklājot tiem ar savu dzīves piemēru prieku evaņģelizēt. Ja bīskapi lūgsies, tad Kungs dāvās tiem arī darbīgus lajus. Bīskapiem jāmudina viņus būt nobriedušas ticības spēkā klātesošiem kultūras, politiskajā un sociālajā dzīvē.

Uzrunas noslēgumā Francisks mudina klātesošos rūpēties par nabagiem. Lietuvā ir daudz cilvēku, kuri dzīvo trūkumā, kuriem nav darba, ir slimi un pamesti. „Esiet viņiem līdzās!”, aicina pāvests, atgādinot, ka nedrīkst aizmirst arī visus tos, sevišķi jauniešus, kuri dažādu iemeslu dēļ pārceļas uz dzīvi ārzemēs. Bīskapu konferencei jādomā par viņu pastorālo aprūpi, lai šie tautieši svešumā saglabātu savu ticību un savas reliģiskās tradīcijas. Svētais tēvs novēl visus Lietuvas iedzīvotājus Dievmātes aizbildniecībai, kuras godināšana šajā zemē ir plaši izplatīta.

Uz tikšanos ar pāvestu Vatikānā ieradās desmit Lietuvas bīskapi un kardināls Audris Bačkis. Viņu vidū bija Viļņas un Kauņas arhibīskapi ar palīgbīskapiem, Šauļu, Telšai, Vilkaviškis, Kaišiadoris un Panevēžas bīskapi. Lietuvas Bīskapu konferences prezidents ir Viļņas arhibīskaps Gintaras Grušas. Lielākā iedzīvotāju daļa ir katoļticīgie.

J. Evertovskis / VR