Francisks piemin mūsdienu mocekļus

Apustuļa Pāvila atgriešanās svētkos pāvests devās uz Svētā Pāvila ārpus mūriem baziliku, Romā, kur vadīja vesperu dievkalpojumu, tādējādi noslēdzot Lūgšanu nedēļu par kristiešu vienotību. Lai virzītos uz vienotību, mums ir jāprot apstāties, satikties, pieņemt vienam otru un ieklausīties – viņš atgādināja. Kontakti ar atšķirīgi domājošajiem var mums kļūt par bagātināšanās un izaugsmes iespēju. Homīlijā pāvests aplūkoja Evaņģēlija fragmentu par Jēzus tikšanos ar samariešu sievieti un pieminēja mūsdienu mocekļus. Šajā brīdī, kad lūdzamies par vienotību, gribu pieminēt mūsu šodienas mocekļus – sacīja Francisks. Viņi liecina par Jēzu Kristu un tiek vajāti un nogalināti tāpēc, ka ir kristieši. Vajātāji nešķiro pēc konfesijām, kādām viņi pieder. Viņi ir kristieši un tāpēc tiek vajāti. Tas, brāļi un māsas, ir asiņu ekumenisms.

Komentējot Jēzus tikšanos ar samarieti, pāvests norādīja, ka Kungs slāpst ne tikai pēc ūdens, bet Viņš vēlas satikties, izveidot dialogu, tādējādi sniedzot šai sievietei iespēju nostāties uz iekšējās atgriešanās ceļa. Jēzus ir pacietīgs. Viņš respektē savu sarunu biedru un atklājas tam pakāpeniski. Kristus piemērs ir iedrošinājums katram no mums meklēt atklātu dialogu ar otru personu. Lai labāk viens otru saprastu un augtu mīlestībā un patiesībā, jāprot apstāties, pieņemt vienam otru un ieklausīties vienam otrā. Francisks atgādināja, ka no pagātnes mantotās nesaskaņas varēsim pārvarēt, ja atmetīsim polemisko nostāju un aizsardzības mehāniskus, un visi kopā meklēsim to, kas mūs vieno, proti, tieksimies atbildēt aicinājumam ņemt dalību Dieva mīlestības noslēpumā. Kristiešu vienotība nebūs smalku teorētisko diskusiju rezultāts, kur katrs centīsies pārliecināt otru par savu viedokļu pareizību. „Mums jāatzīst”, turpināja Svētais tēvs, „ka, lai sasniegtu Dieva noslēpuma dziļumus, esam viens otram vajadzīgi, jātiekas un jāveic dialogs Svētā Gara vadībā, kurš ienes harmoniju tur, kur ir dažādība, un palīdz tikt galā ar konfliktiem”.

Pāvests atgādināja, ka cilvēkā mīt dziļas slāpes pēc patiesības, mīlestības, taisnīguma un brīvības. Šīs slāpes var remdēt Dievs. Šajā kontekstā Francisks norādīja uz Kristus Lieldienu noslēpumu. Jēzus ir avots, no kura plūst Svētā Gara ūdens, tas ir, „Dieva mīlestība, kas tika izlieta mūsu sirdīs” (Rom 5, 5) Kristības sakramenta saņemšanas brīdī. Pateicoties Svētajam Garam esam vienoti Kristū, esam dēli Dēlā. Tieši šis mīlestības noslēpums ir dziļākais pamatojums visu kristiešu vienotībai. Jo vairāk pazemīgi tuvosimies Kungam Jēzum, jo vairāk tuvosimies viens otram – uzsvēra Francisks.

Homīlijā pāvests paskaidroja, ka tikšanās ar Jēzu pārveidoja samariešu sievieti par misionāri. Saņēmusi vērtīgo dāvanu, vērtīgāku par ūdeni, viņa pamet trauku un skrien stāstīt sava ciema iedzīvotājiem, ka ir satikusi Jēzu (sal. Jņ 4, 28-29). Satiekot Jēzu, viņa atguva dzīvot prieku un jēgu, un sajuta nepieciešamību dalīties ar citiem – uzsvēra Francisks. Šodien ir daudz nogurušu un izslāpušu cilvēku, kuri prasa kristiešiem padzerties. Tā ir prasība, no kuras nevaram izvairīties. Aicinājums evaņģelizēt attiecas uz visiem kristiešiem, un šajā laukā visas Baznīcas var ciešāk sadarboties. Lai sadarbība būtu auglīga, jāizvairās no noslēgšanās sevī un no centieniem uzspiest vienveidību saskaņā ar tīri cilvēcisko domāšanu.

Vesperu dievkalpojumā Svētā Pāvila ārpus mūriem bazilikā piedalījās Konstantinopoles ekumeniskā patriarhāta un Kenterberijas arhibīskapa pārstāvji, kā arī citu Baznīcu un ekleziālo kopienu pārstāvji.

J. Evertovskis / VR