Pāvests Francisks: "Nebaidieties raudāt!"

„Šodien ir vajadzīgs jūsu svētums,” – jaunos filipīniešus aicināja pāvests. Tikšanās laikā tika nolasīts Evaņģēlija fragments par bagāto jaunekli. Pēc tam vairāki jaunieši sniedza aizkustinošas liecības. Francisks atzina, ka dzirdētais pārsniedza tekstu, ko bija iepriekš sagatavojis. To nolicis malā, viņš sacīja, ka „šodien vairs neprotam raudāt.” Tā bija atbilde uz divu pusaudžu jautājumiem. 14 gadus vecs zēns ar asarām acīs pastāstīja par savu dzīvi uz ielas, kā aizbēdzis no mājām, kā sācis lietot narkotikas un kā nostājies uz pagrimuma ceļa. Tomēr viņam palaimējās, jo saticis cilvēkus no organizācijas „Tilts uz nākotni”, kuri ar žēlsirdīgu mīlestību un pacietību gribēja viņam palīdzēt. „Kāpēc to, kuri steidzas palīdzēt, ir tik maz? Kāpēc jācieš tik daudziem bērniem?” – jautāja kāda 12 gadus veca meitene, kura bija ierauta prostitūcijas ellē. Arī viņa raudāja. Francisks sacīja, ja mēs neiemācīsimies raudāt, nevarēsim būt labi kristieši.

„Dārgie zēni un meitenes, mūsdienu pasaule ir zaudējusi spēju raudāt. Raud malā nostumti, aizmirsti un atmesti cilvēki. Tomēr tie, kuriem nav lielu problēmu, neprot raudāt. Dažas dzīves realitātes varam saskatīt tikai ar asaru attīrītām acīm. Mudinu jūs aizdomāties, vai es spēju raudāt, kad savā priekšā redzu izsalkušu, narkotisko vielu apreibinātu, atstumtu, un ļaunprātīgi izmantotu bērnu? Dažreiz kāds raud savu kaprīžu dēļ, jo grib iegūt kaut ko vairāk. Tā ir pirmā lieta, ko vēlos jums teikt. Mācīsimies raudāt. Tā kā mūs mācīja šī meitene. Neaizmirsīsim šo liecību. Svarīgo jautājumu par bērnu ciešanām viņa uzdeva ar asarām acīs. Mācīsimies raudāt. Kad mums jautā, kapēc jācieš mazajiem, kāpēc mūs skar tā vai cita traģēdija, mūsu atbilde var būt klusums un līdzjūtības asarās dzimis vārds. Esiet drosmīgi! Nebaidieties raudāt!”

S. Krivteža / VR