Grieķu-katoļu rita kopiena Krimā atkal var nonākt pagrīdē

„Pastāv risks, ka Ukrainas bizantiešu, jeb grieķu-katoļu rita kopiena Krimā atkal var nonākt pagrīdē,” brīdina Kijevas-Haličas arhibīskaps Svjatoslavs Ševčuks. Šai kopienai nav juridiska statusa Krievijas likumdošanā un tātad, nav arī rekvizītu, lai tā tiktu reģistrēta pēc 1. janvāra, kad Krimā stājās spēkā likums par reliģiskajiem kultiem. Krievijā šis likums, kas attiecas uz ārzemju reliģisko organizāciju reģistrāciju, atkārtoti ieviests 90. gados. Krievijas okupētajās teritorijās situācija joprojām ir sarežģīta un neskaidra. Faktiski notiek atgriešanās pie tās situācijas, kas valdīja padomju gados.

„Paradoksāli, ka šai laikā, kad esam atzīmējuši 25. gadskārtu, kopš mūsu kopienas legalizācijas pēcpadomju ērā, drīz vien tiks liegtas tiesības legāli turpināt mūsu darbību,” pastāstīja arhibīskaps Ševčuks aģentūrai Kathpress. Viņš norādīja, ka jau tagad Krimā un citās okupētajās teritorijās nav reliģiskās brīvības. Arī grieķu-katoļu kopienas priesteris Ihors Jatsivs aģentūrai CNS pauž rūgtumu par tuvāko nākotni. „Pēc diviem brīvības gadu desmitiem, mums atkal tā būs jāzaudē,” viņš saka.

Grieķu-katoļu kopienu, kas 1596. gadā, saskaņā ar Brestas ūniju apvienojās ar Romu, Staļins 1946. gadā ar varu inkorporēja Krievijas Pareizticīgo Baznīcā. Izdzīvojusi padomju režīma vajāšanas, šodien kopiena sastāv no 5 miljoniem ticīgo, kas galvenokārt ir koncentrējušies Ukrainas Austrumos, Galīcijā un Aizkarpatos. Daudzi grieķu-katoļi dzīvo arī diasporā, jo īpaši Kanādā. Krimā šobrīd ir piecas grieķu-katoļu draudzes.

I. Šteinerte/VR