Pāvesta lūgšanu nodomi janvārī

Iesākot Jauno, 2015. gadu, universālajā lūgšanu nodomā janvārī pāvests Francisks ir ietvēris aicinājumu veicināt mieru: Lai tie, kuri pieder dažādām reliģiskajām tradīcijām, kā arī visi labas gribas cilvēki, līdzdarbojas miera veicināšanā.

Mūsdienu pasaulē un sabiedrībā trūkst miera galvenokārt tādēļ, ka nav dialoga – sacīja Francisks, 2013. gada 30. septembrī tiekoties ar Svētā Egīdija kopienas rīkotās tikšanās 400 dalībniekiem. Trīs dienu ilgā saieta temats bija: „Cerības drosme – reliģiju un kultūru dialogs”. Uz to Romā ieradās politiskie un reliģiju līderi, zinātnes un kultūras pasaules pārstāvji no 60 valstīm. Pāvests savā uzrunā atgādināja, ka nedrīkstam vienaldzīgi noskatīties kā cieš nevainīgi bērni, vecie ļaudis un daudzas ģimenes. Mēs visi esam atbildīgi par mieru. Lai to panāktu, jāiet dialoga ceļš, jo dialogs veicina savstarpēju sapratni un harmoniju, un tādējādi paver cerības apvāršņus.

Svētais tēvs paskaidroja, ka šo cerību nedrīkst jaukt ar optimismu. Runa ir par kaut ko citu. Pasaulē nav miera, jo nav dialoga. Lai veidotu dialogu, jāiziet no šaurā savtīgo interešu loka, jākļūst pacietīgiem, stipriem un gudriem. Ar dialogu var apturēt karus! Pateicoties dialogam, atšķirīgi domājošie cilvēki kļūst spējīgi mierīgi savstarpēji sadzīvot. Dialogs ir miera ceļš, jo tas veicina sapratni, harmoniju un saskaņu – atgādināja Francisks, uzsverot, ka dažādu reliģiju līderi var šajā laukā darīt ļoti daudz. Miers ir mūsu visu atbildība. Visiem ir jālūdzas par mieru un jāstrādā tā labā.

Evaņģelizācijas nodoms Jaunā gada pirmajā mēnesī ir veltīts konsekrētajām personām: Lai šajā gadā, kas ir veltīts konsekrētajai dzīvei, reliģisko kopienu locekļi no jauna atklāj Kristum sekošanas prieku un dedzīgi iesaistās kalpošanā nabagiem.

Sevis atdeve Dievam attiecas uz visiem kristiešiem, jo līdz ar Kristību mēs esam veltīti Viņam – sacīja Francisks, uzrunājot 2014. gada 2. februārī uz lūgšanu „Kunga eņģelis” sapulcējušos svētceļniekus. Mēs visi esam aicināti veltīt sevi Dievam, nesavtīgi ziedojot savu dzīvi ģimenes labā, kalpošanā Baznīcai, iesaistoties žēlsirdības darbos, strādājot ar pilnu atbildību. Tomēr reliģisko ordeņu locekļi šo sevis veltīšanu Kungam izdzīvo īpašā veidā. Viņi saliek šķīstības, paklausības un nabadzības solījumus. Pilnīgā piederība Kungam ļauj būt par īpašiem Dieva valstības lieciniekiem. Pilnībā sevi veltījuši Dievam, šie cilvēki pilnībā veltī sevi kalpošanai saviem līdzcilvēkiem, lai iedegtu Kristus gaismu tur, kur valda visdziļākā tumsa, un piepildītu ar cerību to sirdis, kuri krituši mazdūšībā.

Svētais tēvs atgādināja, ka konsekrētās personas ir Dieva klātbūtnes zīme dažādās dzīves sfērās. Viņas ir ieraugs taisnīgākai un brālīgākai sabiedrībai. Konsekrētā dzīve ir Dieva dāvana Baznīcai un visai sabiedrībai. Katra konsekrētā persona ir dāvana Dieva tautai, jo šī persona ar savu klātbūtni un darbību pamudina citus dedzīgi iesaistīties Evaņģēlija sludināšanā, kristīgās audzināšanas darbā, žēlsirdības darbos, miera veicināšanā, kā arī nodoties kontemplatīvajai lūgšanai. Pāvests atzina, ka nevaram iedomāties slimnīcas un skolas bez klostermāsām. Viņas ir dzinējspēks. Pasaulei un Baznīcai ir vajadzīgas šīs māsas un brāļi, kas liecina par Dieva mīlestību un žēlsirdību. Tāpēc ir svarīgi veicināt aicinājumus, palīdzot jauniešiem labāk iepazīt dažādas harizmas. Jālūdzas, lai jaunieši atbildētu Dievam, kurš viņus aicina nesavtīgi veltīt savu dzīvi kalpošanai Viņam un brāļiem.

J. Evertovskis / apmej.net