2014-12-30 15:17:14

Pāvesta Franciska darbība Vatikāna preses sekretāra skatījumā


2014. gads tuvojas noslēgumam. Kāds tas bija pāvestam Franciskam? Uz šo jautājumu atbild Vatikāna preses sekretārs. Pieci apustuliskie ceļojumi – Svētā Zeme, Dienvidkoreja, Albānija, Strasbūra (Francija) un Turcija. Divu pāvestu – Jāņa Pāvila II un Jāņa XXIII kanonizācijas un pāvesta Pāvila VI beatifikācijas svinības. Bīskapu Sinode par ģimenes pastorālajiem izaicinājumiem. Iesāktā Romas kūrijas reforma. Tie ir pāvesta Franciska darbības nozīmīgākie pasākumi 2014. gadā. Nedrīkstam aizmirst arī Svētā tēva vizītes dažādās Romas draudzēs un tikšanās ar slimniekiem, imigrantiem, jauniešiem, veciem ļaudīm, saka Vatikāna preses sekretārs.

„Vēlos atgādināt, ka īpaši nozīmīga bija pāvesta vizīte Svētajā Zemē, – skaidro priesteris Federiko Lombardi. – Tā vienmēr ir atgriešanās pie kristietības saknēm, ar pestīšanas vēsturi saistīto vietu apmeklējums. Tam ir simboliska un garīga nozīme. Atceros pāvestu, kurš aizkustināts stāv Jordānas upes krastā, Jēzus kristīšanas vietā, vai arī Kristus Kapa bazilikā. Tas ir brīnišķīgi, ka Francisks mūsu vārdā apmeklēja šīs vietas, lai visiem atgādinātu, kas mēs esam, uz kurieni ejam, jeb, citiem vārdiem runājot, izceltu Kristus tikšanās ar cilvēci noslēpumu.”

Priesteris Federiko Lombardi norādīja uz pāvesta klātbūtnes Āzijas kontinentā svarīgo nozīmi. Šī gada augustā Francisks apmeklēja Dienvidkoreju, bet nākamā gada pirmajā mēnesī veiks vairāku dienu ilgu ceļojumu uz Šrilanku un Filipīnām. „Šie lielie ceļojumi liecina par viņa vadītās Baznīcas rūpēm par Āzijas kontinenta tautām. Šodien tas ir milzīgs evaņģelizācijas lauks. Baznīca ir aicināta sludināt Evaņģēliju atšķirīgos sociālajos, politikas un kultūras kontekstos, nereti īpaši smagos apstākļos,” atzina jezuītu tēvs.

Tie ir Baznīcas jaunie uzdevumi, un Francisks par tiem runā ar entuziasmu. Pēc Vatikāna preses sekretāra domām, svarīgi bija arī pāvesta ceļojumi uz Eiropas „perifērijām,” piemēram, Albāniju. Svētais tēvs apmeklēja arī Strasbūru, kur vērsās pie Vecā kontinenta ar svarīgu vēstījumu. Priesteris Lombardi paskaidroja, ka daudzos ceļojumos tika izcelts moceklības aspekts. Katoliskās Baznīcas Dienvidkorejā vēsture liecina par daudzu ticīgo moceklību. Par to liecina arī Albānijas un daudzu Tuvo Austrumu reģiona tautu vēsture.

Itāļu jezuīts atgādina, ka šogad notikušās pāvestu kanonizācijas un beatifikācijas svinības norāda uz Vatikāna II koncila aktualitāti un kontinuitāti, kā arī uz nepieciešamību atjaunot Baznīcu tā mācības gaismā un stiprināt dialogu ar mūsdienu pasauli. Ģimenei veltīto Bīskapu Sinodi priesteris Lombardi nosauca par nozīmīgu pastorālās darbības pasākumu.

„Uzskatu, ka tas ir viens no svarīgākajiem Franciska veiktajiem pastorālajiem un ekleziālajiem pasākumiem. Iespējams, ka pats svarīgākais, jo tas attiecas uz mums visiem. Ģimenei un tās evaņģelizācijai ir jābūt sabiedrības centrā. Patiešām bija vajadzīga drosme, jo pāvests ierosināja diskutēt par smagiem un reizē ļoti delikātiem tematiem. Vērts pieminēt, ka arī agrāk pāvesti pieskārās ģimenes jautājumiem. Var redzēt, ka tie ir ļoti svarīgi un neatliekami. Novēlam pāvestam Franciskam, lai viņam izdodas vadīt Baznīcu un palīdzēt tai iedziļināties būtiski svarīgajos jautājumos, kas attiecas uz ģimeni,” – sacīja Vatikāna preses sekretārs.

Aizvadītajā gadā pāvests nepārtraukti iestājās par vajātajiem kristiešiem, īpaši Tuvo Austrumu reģionā. Svētais tēvs ir nabadzīgo, bēgļu, imigrantu, verdzības un cilvēku tirdzniecības upuru balss, kas nemitīgi aicina starptautisko sabiedrību veidot labāku un taisnīgāku pasauli, – saka priesteris Lombardi.

Vatikāna preses sekretārs skaidro, ka pāvesta Franciska ierosināto Romas kūrijas reformu ir jāvērtē apustuliskā pamudinājuma „Evangelii gaudium” („Evaņģēlija prieks”) gaismā. Šajā dokumenta pāvests prezentē savu Baznīcas vīziju. Tā ir Baznīca, kas iziet pretī cilvēkam, ir atvērta, misionāra un aktīva evaņģelizācijas darbā. „Kūrija kalpo Baznīcai, tāpēc tās uzdevums ir atbalstīt Baznīcas misiju,” – aizdomājas priesteris Lombardi. Viņš piebilst, ka pāvestam katras reformas centrs un pamats ir iekšējā pārmaiņa, sirds atgriešanās. Jēzus ir teicis, ka tieši no sirds izplūst gan labās, gan ļaunās domas, kas pārtop darbībā. Tāpēc ir vajadzīga iekšēja atjaunotne, lai dziedinātu grēka radītās brūces, atjaunotu un stiprinātu attiecības. Tas spilgti izpaudās pāvesta uzrunās Romas kūrijas un Vatikāna institūciju darbiniekiem. Francisks vēlas, lai mēs būtu uzticīgi Kristum un Evaņģēlijam, un, pateicoties tam, labāk varētu pildīt savus pienākumus.

Turpinot komentāru, priesteris Lombardi skaidroja, ka reforma ir kristīgās dzīves sastāvdaļa, atgriešanās, pārmaiņas, ko nedrīkst veikt ātri un pavirši. Mums jāatceras, ka katra īsta reforma sākas no Evaņģēlija gaismas un Kristus žēlastības atjaunotas sirds. Tieši par to pāvests bieži runā savās uzrunās.

Vatikāna preses sekretārs norāda, ka aizvadītais gads Franciskam noritēja tikšanās kultūras zīmē. Tas bija redzams gan attiecībās ar cilvēkiem, kuri mēroja tālāku vai īsāku ceļu uz Romu, lai piedalītos viņa vadītajās vispārējās audiencēs un dievkalpojumos, gan arī lielajos pasākumos, kuros iezīmējās ekumeniskās, politiskās un kultūras attiecības. F. Lombardi sacīja: „Man palicis atmiņā veids kā pāvests izturas pret valstu amatpersonām un reliģiju vadītājiem. Prātā nāk viņa nesenā tikšanās ar Konstantinopoles patriarhu Bartolomeju I. Viņus vieno cieša draudzība, un tas ļauj cerēt, ka izdosies veikt nozīmīgus soļus ceļā uz vienotību. Šodien vairāk nekā jebkad agrāk ir vajadzīga tikšanās. Vajadzīga ticīgo cilvēku tikšanās, lai kopīgi īstenotu Kristus gribu,” – uzsvēra Vatikāna preses dienesta vadītājs.

Jezuītu tēvs norāda arī uz cerības zīmi, kādu redzam attiecībās starp Amerikas Savienotajām Valstīm un Kubu. Nesen abu valstu vadītāji pateicās pāvestam Franciskam par vēstuli. Tas vēlreiz parāda, ka attiecības ar politiskās pasaules līderiem Svētais tēvs balsta uz personīgo tikšanos. „Tas ir kaut kas īpašs un vienreizējs, kas labi raksturo pāvestu Francisku,” – rezumējot aizvadītā gada notikumus, sacīja Vatikāna preses sekretārs.

S. Krivteža / VR









All the contents on this site are copyrighted ©.