Pāvesta Franciska darbība Vatikāna preses sekretāra skatījumā
2014. gads tuvojas noslēgumam. Kāds tas bija pāvestam Franciskam? Uz šo jautājumu
atbild Vatikāna preses sekretārs. Pieci apustuliskie ceļojumi – Svētā Zeme, Dienvidkoreja,
Albānija, Strasbūra (Francija) un Turcija. Divu pāvestu – Jāņa Pāvila II un Jāņa XXIII
kanonizācijas un pāvesta Pāvila VI beatifikācijas svinības. Bīskapu Sinode par ģimenes
pastorālajiem izaicinājumiem. Iesāktā Romas kūrijas reforma. Tie ir pāvesta Franciska
darbības nozīmīgākie pasākumi 2014. gadā. Nedrīkstam aizmirst arī Svētā tēva vizītes
dažādās Romas draudzēs un tikšanās ar slimniekiem, imigrantiem, jauniešiem, veciem
ļaudīm, saka Vatikāna preses sekretārs.
„Vēlos atgādināt, ka īpaši nozīmīga
bija pāvesta vizīte Svētajā Zemē, – skaidro priesteris Federiko Lombardi. – Tā vienmēr
ir atgriešanās pie kristietības saknēm, ar pestīšanas vēsturi saistīto vietu apmeklējums.
Tam ir simboliska un garīga nozīme. Atceros pāvestu, kurš aizkustināts stāv Jordānas
upes krastā, Jēzus kristīšanas vietā, vai arī Kristus Kapa bazilikā. Tas ir brīnišķīgi,
ka Francisks mūsu vārdā apmeklēja šīs vietas, lai visiem atgādinātu, kas mēs esam,
uz kurieni ejam, jeb, citiem vārdiem runājot, izceltu Kristus tikšanās ar cilvēci
noslēpumu.”
Priesteris Federiko Lombardi norādīja uz pāvesta klātbūtnes Āzijas
kontinentā svarīgo nozīmi. Šī gada augustā Francisks apmeklēja Dienvidkoreju, bet
nākamā gada pirmajā mēnesī veiks vairāku dienu ilgu ceļojumu uz Šrilanku un Filipīnām.
„Šie lielie ceļojumi liecina par viņa vadītās Baznīcas rūpēm par Āzijas kontinenta
tautām. Šodien tas ir milzīgs evaņģelizācijas lauks. Baznīca ir aicināta sludināt
Evaņģēliju atšķirīgos sociālajos, politikas un kultūras kontekstos, nereti īpaši smagos
apstākļos,” atzina jezuītu tēvs.
Tie ir Baznīcas jaunie uzdevumi, un Francisks
par tiem runā ar entuziasmu. Pēc Vatikāna preses sekretāra domām, svarīgi bija arī
pāvesta ceļojumi uz Eiropas „perifērijām,” piemēram, Albāniju. Svētais tēvs apmeklēja
arī Strasbūru, kur vērsās pie Vecā kontinenta ar svarīgu vēstījumu. Priesteris Lombardi
paskaidroja, ka daudzos ceļojumos tika izcelts moceklības aspekts. Katoliskās Baznīcas
Dienvidkorejā vēsture liecina par daudzu ticīgo moceklību. Par to liecina arī Albānijas
un daudzu Tuvo Austrumu reģiona tautu vēsture.
Itāļu jezuīts atgādina, ka šogad
notikušās pāvestu kanonizācijas un beatifikācijas svinības norāda uz Vatikāna II koncila
aktualitāti un kontinuitāti, kā arī uz nepieciešamību atjaunot Baznīcu tā mācības
gaismā un stiprināt dialogu ar mūsdienu pasauli. Ģimenei veltīto Bīskapu Sinodi priesteris
Lombardi nosauca par nozīmīgu pastorālās darbības pasākumu.
„Uzskatu, ka tas
ir viens no svarīgākajiem Franciska veiktajiem pastorālajiem un ekleziālajiem pasākumiem.
Iespējams, ka pats svarīgākais, jo tas attiecas uz mums visiem. Ģimenei un tās evaņģelizācijai
ir jābūt sabiedrības centrā. Patiešām bija vajadzīga drosme, jo pāvests ierosināja
diskutēt par smagiem un reizē ļoti delikātiem tematiem. Vērts pieminēt, ka arī agrāk
pāvesti pieskārās ģimenes jautājumiem. Var redzēt, ka tie ir ļoti svarīgi un neatliekami.
Novēlam pāvestam Franciskam, lai viņam izdodas vadīt Baznīcu un palīdzēt tai iedziļināties
būtiski svarīgajos jautājumos, kas attiecas uz ģimeni,” – sacīja Vatikāna preses sekretārs.
Aizvadītajā
gadā pāvests nepārtraukti iestājās par vajātajiem kristiešiem, īpaši Tuvo Austrumu
reģionā. Svētais tēvs ir nabadzīgo, bēgļu, imigrantu, verdzības un cilvēku tirdzniecības
upuru balss, kas nemitīgi aicina starptautisko sabiedrību veidot labāku un taisnīgāku
pasauli, – saka priesteris Lombardi.
Vatikāna preses sekretārs skaidro, ka
pāvesta Franciska ierosināto Romas kūrijas reformu ir jāvērtē apustuliskā pamudinājuma
„Evangelii gaudium” („Evaņģēlija prieks”) gaismā. Šajā dokumenta pāvests prezentē
savu Baznīcas vīziju. Tā ir Baznīca, kas iziet pretī cilvēkam, ir atvērta, misionāra
un aktīva evaņģelizācijas darbā. „Kūrija kalpo Baznīcai, tāpēc tās uzdevums ir atbalstīt
Baznīcas misiju,” – aizdomājas priesteris Lombardi. Viņš piebilst, ka pāvestam katras
reformas centrs un pamats ir iekšējā pārmaiņa, sirds atgriešanās. Jēzus ir teicis,
ka tieši no sirds izplūst gan labās, gan ļaunās domas, kas pārtop darbībā. Tāpēc ir
vajadzīga iekšēja atjaunotne, lai dziedinātu grēka radītās brūces, atjaunotu un stiprinātu
attiecības. Tas spilgti izpaudās pāvesta uzrunās Romas kūrijas un Vatikāna institūciju
darbiniekiem. Francisks vēlas, lai mēs būtu uzticīgi Kristum un Evaņģēlijam, un, pateicoties
tam, labāk varētu pildīt savus pienākumus.
Turpinot komentāru, priesteris
Lombardi skaidroja, ka reforma ir kristīgās dzīves sastāvdaļa, atgriešanās, pārmaiņas,
ko nedrīkst veikt ātri un pavirši. Mums jāatceras, ka katra īsta reforma sākas no
Evaņģēlija gaismas un Kristus žēlastības atjaunotas sirds. Tieši par to pāvests bieži
runā savās uzrunās.
Vatikāna preses sekretārs norāda, ka aizvadītais gads Franciskam
noritēja tikšanās kultūras zīmē. Tas bija redzams gan attiecībās ar cilvēkiem, kuri
mēroja tālāku vai īsāku ceļu uz Romu, lai piedalītos viņa vadītajās vispārējās audiencēs
un dievkalpojumos, gan arī lielajos pasākumos, kuros iezīmējās ekumeniskās, politiskās
un kultūras attiecības. F. Lombardi sacīja: „Man palicis atmiņā veids kā pāvests izturas
pret valstu amatpersonām un reliģiju vadītājiem. Prātā nāk viņa nesenā tikšanās ar
Konstantinopoles patriarhu Bartolomeju I. Viņus vieno cieša draudzība, un tas ļauj
cerēt, ka izdosies veikt nozīmīgus soļus ceļā uz vienotību. Šodien vairāk nekā jebkad
agrāk ir vajadzīga tikšanās. Vajadzīga ticīgo cilvēku tikšanās, lai kopīgi īstenotu
Kristus gribu,” – uzsvēra Vatikāna preses dienesta vadītājs.
Jezuītu tēvs norāda
arī uz cerības zīmi, kādu redzam attiecībās starp Amerikas Savienotajām Valstīm un
Kubu. Nesen abu valstu vadītāji pateicās pāvestam Franciskam par vēstuli. Tas vēlreiz
parāda, ka attiecības ar politiskās pasaules līderiem Svētais tēvs balsta uz personīgo
tikšanos. „Tas ir kaut kas īpašs un vienreizējs, kas labi raksturo pāvestu Francisku,”
– rezumējot aizvadītā gada notikumus, sacīja Vatikāna preses sekretārs.