Pāvests Ziemassvētkos aizlūdz par vajātajiem kristiešiem

Lai Jēzus pārvērš vienaldzību tuvībā un atgrūšanu pieņemšanā – tā 25. decembra pusdienlaikā pirms svētības „Urbi et Orbi” (Pilsētai un pasaulei) lūdzās pāvests, vēršoties pie visas pasaules ticīgajiem ar Ziemassvētku vēstījumu. Francisks ne tikai atgādināja, ka daudzi cilvēki, sevišķi, bērni šodien lej gaužas asaras, jo tiek netaisnīgi vajāti un apspiesti, bet arī asi nosodīja pasaules vienaldzību un klusēšanu. Neskaitāmi bērni šodien tiek ļaunprātīgi izmantoti un mēs ar savu klusēšanu esam šī ļaunuma līdzdalībnieki – viņš norādīja. Uzrunājot aptuveni 80 tk. Svētā Pētera laukumā sanākušo svētceļnieku, pāvests atgādināja, ka Betlēmes silītē dzimušais Jēzus ir mūsu Pestītājs, un lūdzās, lai Dieva Dēls izmaina daudzo mūsdienu cilvēku nocietinātās sirdis.


Publicējam pilnu pāvesta uzrunas tekstu:

Dārgie brāļi un māsas, priecīgus Ziemassvētkus!

Jēzus, Dieva Dēls, pasaules Pestītājs mums ir dzimis. Viņš piedzima Betlēmē no jaunavas, piepildot senos pravietojumus. Jaunavu sauc Marija, viņas līgavaini – Jāzeps.

Viņi ir pazemīgi cilvēki, pilni cerības uz Dieva labestību, kuri pieņem Jēzu un atzīst Viņu. Svētais Gars apgaismoja Betlēmes ganus un tie steigšus ieradās grotā un pielūdza Bērnu. Pēc tam Gars vadīja pazemīgos sirmgalvjus Simeonu un Annu, kuri Jeruzalemes svētnīcā atpazina, ka Jēzus ir Mesija. „Manas acis ir redzējušas tavu pestīšanu”, iesaucas Simeons. „Pestīšanu, ko Dievs ir sagatavojis visu tautu priekšā” (Lk 2, 30).

Jā, brāļi, Jēzus ir pestīšana katrai personai un katrai tautai!

Viņam, pasaules Pestītājam, šodien lūdzu uzlūkot mūsu Irākas un Sīrijas brāļus un māsas, kas jau pārāk ilgi cieš konflikta sekas un kopā ar citu etnisko un reliģisko grupu piederīgajiem cieš nežēlīgas vajāšanas. Lai viņiem un visiem bēgļiem un patvēruma meklētājiem, bērniem, pieaugušajiem un sirmgalvjiem šajā reģionā un visā pasaulē Ziemassvētki nes cerību; lai vienaldzību pārvērš tuvībā un atgrūšanu pieņemšanā, lai tādā veidā tie, kuri šobrīd tiek pārbaudīti varētu saņemt nepieciešamo humanitāro palīdzību, lai pārdzīvotu ziemas bargumu, atgrieztos savās dzimtajās zemēs un dzīvotu cilvēka cienīgu dzīvi. Lai Kungs atver sirdis uzticībai un dāvā savu mieru visam Tuvo Austrumu reģionam, sākot ar Zemi, ko Viņš ir svētījis ar savu piedzimšanu; lai Viņš atbalsta to pūliņus, kuri aktīvi darbojas dialoga starp izraēliešiem un palestīniešiem veicināšanas labā.

Lai Jēzus, pasaules Pestītājs, uzlūko tos, kuri cieš Ukrainā un palīdz šai dārgajai zemei pārvarēt saspīlējumus, uzvarēt naidu un vardarbību, un uzsākt jaunu brālības un izlīgšanas ceļu.

Lai Kristus Glābējs dāvā mieru Nigērijai, kur līst asinis un daudzi cilvēki tiek netaisnīgi atrauti no saviem mīļajiem un turēti gūstā vai nogalināti. Es lūdzu mieru arī citām Āfrikas kontinenta zemēm. Īpaši domāju par Lībiju, Dienvidsudānu, Centrālāfrikas Republiku un dažādiem Kongo Demokrātiskās Republikas reģioniem; un mudinu tos, uz kuru pleciem gulstas politiskā atbildība, censties ar dialoga palīdzību pārvarēt nesaskaņas un veidot ilgstošu brālīgu sadzīvošanu.

Lai Jēzus glābj tik daudzos bērnus, kuri cieš no vardarbības, jo ir kļuvuši par cilvēku tirdzniecības upuriem vai ir piespiesti kļūt par karavīriem. Ļoti daudzi bērni tiek ļaunprātīgi izmantoti. Lai Viņš dod mierinājumu tām ģimenēm, kuru bērni pagājušajā nedēļā tika nogalināti Pakistānā. Lai Viņš ir līdzās tiem, kuri cieš no slimībām, sevišķi tiem, kuri ir kļuvuši par Ebolas vīrusa epidēmijas upuriem, īpaši, Libērijā, Sjerraleonē un Gvinejā. No sirds pateicoties tiem, kuri drosmīgi strādā, aprūpējot slimniekus un viņu ģimenes locekļus, atkal no jauna uzstājīgi aicinu nodrošināt viņiem vajadzīgo aprūpi un ārstēšanu.

Jēzus Bērns. Manas domas pievēršas visiem bērniem, kuri šodien tiek nogalināti un ar kuriem apietas ļauni – gan tiem, kuri mirst neieraudzījuši gaismu, kuriem tiek liegta vecāku nesavtīgā mīlestība un kuri tiek aprakti dzīvībai naidīgās kultūras egoismā; gan arī tiem, kuri karu un vajāšanu dēļ ir spiesti pamest mājas, tiek izmantoti mūsu acu priekšā un kur mēs tajā visā ņemam līdzdalību ar savu klusēšanu; manas domas pievēršas bērniem, kuri tiek nogalināti bombardēšanā, tai skaitā, tur, kur piedzima Dieva Dēls. Joprojām viņu bezspēcīgais klusums kliedz zem tik daudzo Herodu paceltā zobena. Pār viņu asinīm iznirst šodienas Herodu ēnas. Patiesi, šajos Ziemassvētkos līst tik daudz asaru, kas sajaucas ar Bērna Jēzus asarām.

Dārgie brāļi un māsas, lai Svētais Gars šodien apgaismo mūsu sirdis, lai mēs varētu saskatīt Betlēmē no Vissvētākās Jaunavas Marijas dzimušajā Bērnā Jēzū pestīšanu, ko Dievs ir dāvājis katram no mums, katram cilvēkam un visām zemes tautām. Lai Kristus varu, kas izpaužas atbrīvošanā un kalpošanā, sajūt daudzas sirdis, kas cieš no kariem, vajāšanām, verdzības. Lai šī dievišķā vara ar savu maigumu kliedē sirds nocietinājumu tiem daudzajiem vīriešiem un tām sievietēm, kas iegrimuši pasaulīgumā un vienaldzībā. Lai Viņa pestījošais spēks ieročus pārvērš par arkliem, iznīcību radošumā, naidu mīlestībā un maigumā. Tad mēs ar prieku varēsim teikt: „Mūsu acis ir redzējušas tavu pestīšanu”.

Līdz ar šīm pārdomām vēlu visiem priecīgus Ziemassvētkus!