Pāvests Francisks norāda uz Romas kūrijas "slimībām"
Dažas dienas pirms Ziemassvētkiem pāvests Francisks vēlējās tikties ar Romas kūrijas
darbiniekiem, lai novēlētu visiem priekpilnus un mierīgus Kristus dzimšanas svētkus.
Tikšanās bija arī izdevība pakavēties pie aizvadītā gada svarīgākajiem notikumiem,
atskatīties uz paveikto un stiprināt cerību nākotnei. "Kūrija ir aicināta būt aizvien
labākai, aicināta augt vienotībā, svētumā un gudrībā, lai spētu īstenot savu misiju.
Kūriju, līdzīgi kā cilvēka miesu, skar arī dažādas slimības, kas traucē tās normālu
darbību. Pāvests nosauca tās vārdā. Viena no "slimībām" ir uzskatīt sevi par "nemirstīgu"
un "neaizvietojamu". Kūrijā sastopama arī tā sauktā "martalisma" (nāk no vārda Marta)
slimība, kad daudzi iegrimst darbā, atstājot novārtā "labāko daļu" – sēdēt pie Jēzus
kājām, proti, lūgties. Francisks runāja arī par gara un prāta "pārakmeņošanās" slimību.
Tā skar tos, kuriem ir nocietināta sirds, tos, kuri ieļaunojas, zaudē iekšējo mieru
un prieku.
Vatikāna centrālās pārvaldes darbiniekus var skart arī "plānošanas"
slimība, kad uzmanība tiek pievērsta tikai un vienīgi organizatoriskiem jautājumiem,
vai arī sliktas un vājas sadarbības slimība. Pāvests runāja arī "garīgā alcheimera"
slimību, kad tiek aizmirta pestīšanas vēsture, savas draudzības ar Jēzu vēsture. Viņš
runāja par eksistenciālo šizofrēniju, par aprunāšanas, nonievāšanas un tenku izraisīto
slimību. Svētais tēvs nosodīja augstāk stāvošo dievišķošanas tendenci un vienaldzību
pret citiem. Daudziem cilvēkiem ir bērinieku sejas izteiksme, kas rada distanci. Francisks
norādīja arī uz slēgto grupu un pasaulīgā gara slimībām. Visas šādas slimības ir bieds
ne tikai katram kristietiem, bet arī kūrijai, kopienai, kongregācijai, draudzei, ekleziālām
kustībām, un tās var skart gan atsevišķus cilvēkus, gan grupas, piebilda Francisks.