Nabadzība ir privileģēta dāvana, lai atvērtu durvis uz Dieva noslēpumu

„Pazemīga sirds pazīst Dievu. Teoloģiju veic ceļos. Tas, kurš studē Dieva noslēpumu, lai metas ceļos, jo Dievs labprātāk atklājas pazemīgai sirdij,” šīs atziņas otrdienas rīta Svētajā Misē pauda pāvests Francisks. Viņš apliecināja, ka nabadzīga cilvēka acis ir piemērotākas, lai skatītu Kristu un caur Viņu saskatītu Dieva profilu. Citiem – tiem, kuri pretendē uz šī noslēpuma izpēti ar sava intelekta resursiem, vispirms ir jānometas ceļos pazemības garā, jo citādi viņi nesapratīs neko. Pāvests Francisks runāja par Labās vēsts noslēpuma paradoksu un patiesību. Savas pārdomas viņš risināja līdztekus Lūkas Evaņģēlija tekstam, ko šodien piedāvā Baznīcas liturģija. Tajā vēstīts, ka Kristus slavē un pateicas Tēvam, kuram ir labpaticis atklāties tiem, kuri sabiedrībā neko nenozīmē, un tiem, kuri, varbūt ir ievērojami, taču prot būt „mazi” savā dvēselē.

„Viņš mums dara zināmu Tēvu, dara zināmu šo iekšējo dzīvi, kura ir Viņam. Un kam Tēvs to atklāj? Kam dod šo žēlastību? „Es Tevi slavēju, Tēvs, debesu un zemes Kungs, ka Tu esi to apslēpis gudrajiem un saprātīgajiem, bet atklājis mazajiem.” Tikai tiem, kuru sirds ir kā maziem bērniem, kuri spēj saņemt šo atklāsmi, tiem, kuriem ir pazemīga, lēnprātīga sirds, kuri jūt nepieciešamību lūgties, atvērties Dievam, jūtas nabadzīgi. Tikai tiem, kas iet uz priekšu ar pirmo svētību – kas ir nabadzīgi garā.”

Pāvests secināja, ka nabadzība ir privileģēta dāvana, lai atvērtu durvis uz Dieva noslēpumu. Daudzi var nodoties zinātnei, studējot, gūt plašas zināšanas, tai skaitā arī teoloģijā. Taču, kā norādīja Svētais tēvs, „ja viņi šo teoloģiju neveic ceļos, tas ir pazemībā, tad viņi nesapratīs neko.” Francisks piebilda, ka tikai šī nabadzība spēj saņemt Atklāsmi, ko Tēvs dod caur Jēzu. Un Jēzus nenāk kā kapteinis, armijas ģenerālis, vai varens valdnieks. Viņš nāk kā atvase. Par to vēstīts šīsdienas pirmajā Svēto Rakstu lasījumā. „Tai laikā izaugs atvase no Jesses celma.” Viņš ir atvase: ir pazemīgs, lēnprātīgs, un ir nācis pazemīgo, lēnprātīgo dēļ, lai nestu pestīšanu slimajiem, nabadzīgajiem, apspiestajiem.

Francisks atkārtoja, ka Dieva noslēpuma lielumu var iepazīt tikai Jēzus noslēpumā un Jēzus noslēpums ir tieši spēja pazemināties, noliegt sevi. Tas nes pestīšanu nabadzīgajiem, tiem, kuri ir noliegti daudzu slimību, grēku un smagu situāciju dēļ. „Ārpus šī noslēpuma,” uzsvēra pāvests, „Jēzus noslēpumu saprast nav iespējams”. Svētais tēvs aicināja:

„Lūgsim Kungam šai Adventa laikā, lai Viņš mūs aizvien vairāk, vairāk un vairāk tuvina savam noslēpumam, un lai mēs ietu ceļu, kuru vēlas Viņš – pazemības, lēnprātības, nabadzības ceļu, ceļu, kurā jūtamies grēcinieki. Tikai tā Viņš nāks mūs atpestīt, atbrīvot. Lai Kungs dod mums šo žēlastību!”

I. Šteinerte/VR