Pāvesta universālais lūgšanu nodoms decembrī atgādina, ka Kristus Dzimšanas svētki
ir cerības zīme visai cilvēcei: Lai Pestītāja dzimšana atnes mieru un cerību visiem
labas gribas cilvēkiem!
„Dārgie draugi, gatavojoties Ziemassvētkiem, Baznīca
aizvien intensīvāk lūdzas, lai piepildās miera un pestīšanas cerības, kas joprojām
pasaulei ir steidzami vajadzīgs. Mēs lūdzam Dievu, lai vardarbība tiktu uzveikta ar
mīlestības spēku, lai pretestību vietā stājas izlīgšana, lai griba dominēt pārvēršas
par vēlmi piedot, par ilgām pēc taisnīguma un miera”, tā 2007. gada 19. decembra vispārējās
audiences laikā sacīja emeritētais pāvests Benedikts XVI. „Lai visa laba un mīlestības
vēlējumi aptver visas mūsu ikdienas dzīves jomas. Lai mūsu sirdīs mājo miers, lai
tādējādi tās atvērtos Dieva žēlastības darbībai. Lai miers mājo ģimenēs un lai tās
varētu nosvinēt Ziemassvētkus kopā pie Betlēmes silītes un mirdzošās svētku eglītes.
Lai visi ģimenes locekļi, sevišķi, bērni, sirmgalvji, visvājākie cilvēki sajūt šo
svētku siltumu un lai šis siltums viņus sasilda visa gada garumā. Lai Ziemassvētki
ir visiem miera un prieka svētki”, vēlēja Benedikts XVI.
Pāvests Francisks
lūdz mieru un cerību. Tie ir ļoti svarīgi labumi katram cilvēkam. Šajā lūgšanu nodomā
sadzirdam Svētā tēva pārliecību, ka Pestītāja dzimšanas svētku svinēšana ir atbilde
daudzām problēmām. Tas ir veids kā kliedēt daudzviet valdošo tumsu. Taču kā tas var
būt? – mēs varam jautāt. Kā šī pirms 2000 gadiem tālajā Izraēļa ciematā dzimušā bērna
piemiņa var atnest mieru un cerību mūsdienu pasaulei? Francisks apliecina, ka tieši
šis Bērns, Jēzus no Nācaretes, vienkāršās sievietes Marijas un viņas līgavaiņa, galdnieka
Jāzepa dēls, ir atbilde, kas ir tik ļoti vajadzīga mūsdienu pasaulei. Šis Bērns, kļūdams
viens no nabagiem, satriekts un pazemots, kļuva par cilvēces Karali. Viņš pieņēma
ciešanas un nāvi mīlestības dēļ. Tieši šī mīlestība kļuva par dzīvības avotu mums
visiem.
Pāvests mums māca, ka sabiedrībai, kur ir tik daudz netaisnību, kur
valda vardarbība un cilvēki iet bojā, kur daudzi sēj nāvi ambīciju, varas un naudas
dēļ, esam aicināti atbildēt, aktīvi sludinot Kristus mīlestības un miera vēsti. Jēzus
mūs iedrošina, lai mēs parādītu pasaulei, ka pazemības un mīlestības ieroči ir nesalīdzināmi
efektīvāki par visizsmalcinātākajiem kara ieročiem. Vēsts par Kristus dzimšanu ir
spējīga izmainīt egoistisko un perverso domāšanu, jo Jēzus ir ne tikai īsts Cilvēks,
bet arī īsts Dievs.
Evaņģelizācijas nodoms izceļ ģimenes lomu Labās vēsts
sludināšanā: Lai vecāki ir autentiski evaņģelizētāji, nododot saviem bērniem dārgo
ticības dāvanu!
Apustuliskajā pamudinājumā „Christifideles laici”, kas
iznāca 1988. gadā, svētais pāvests Jānis Pāvils II norāda, ka pirmo audzināšanu ticībā
bērns saņem ģimenē. Kristīgā ģimene kā „mājas Baznīca” ir dabiskā ticības skola. Tēvs
un māte laulības sakramentā saņem īpašu žēlastību un uzdevumu kristīgi audzināt savus
bērnus. Viņi ir ticības liecinieki saviem bērniem. Viņi tiem nodot tālāk ne tikai
cilvēciskās, bet arī reliģiskās vērtības. Iemācoties izrunāt pirmos vārdus, bērni
mācās arī slavēt Dievu, atklājot, ka Viņš ir mīlestības pilnais Tēvs. Saskaroties
ar pirmajiem mīlestības un maiguma žestiem, ko bērni saņem no vecākiem, viņi mācās
atvērties citiem un atklāj sevis atdevē savas dzīves jēgu un piepildījumu. Pateicoties
vecākiem, bērni atklāj arī Baznīcas skaistumu (sal. Christifideles laici, 62).