Svētais Gars ir Baznīcas dvēsele. Viņš ir vienotības avots. Viņš ir tas, kurš vieno
mūs ticībā un mīlestībā – sacīja pāvests, uzrunājot Stambulas Svētā Gara katedrālē
uz Euharistijas svinībām sapulcējušos dažādu ritu ticīgos. Homīlijā Francisks mudināja
kristiešus atvērt savu sirdi Svētajam Garam, ļaut, lai Viņš vada, un paklausīt Viņam.
Mēs nevaram būt īsti Jēzus mācekļi un misionāri bez Svētā Gara. Mēs lūdzamies, pateicoties
Svētā Gara ierosmēm, salaužam sava egoisma apburto loku, pateicoties Viņam, izejam
no sevis un dodamies pretī citiem cilvēkiem, spējam piedot un mīlēt arī tos, kuri
mums nevēl labu, pateicoties šim Garam.
Pāvests uzsvēra, ka Svētais Gars ir
vienotības Gars, taču tas gan nenozīmē vienveidību. Pateicoties šim Garam, varam runāt
par īstu vienotību dažādībā. Harizmu dažādība Baznīcā ir liela bagātība. Taisnība,
ka mēs bieži vien pretojamies Svētajam Garam, pieķeramies savām idejām un gribam iet
uz priekšu, balstoties uz saviem spēkiem vien. Nereti padodamies ambīcijām un tukšībai.
Taču šādi aizsardzības mehānismi kļūst mums par šķērsli, neļaujot patiesi izprast
citus un atvērties atklātam dialogam – brīdināja Francisks. Jo vairāk savā ticības
un brālīgās dzīves ceļā pazemīgi ļausimies Svētā Gara vadībai – viņš piebilda – jo
labāk pārvarēsim nesaprašanās, šķelšanās un domstarpības, un kļūsim par vienotības
un miera ticamo zīmi. J. Evertovskis / VR