Pāvests Francisks ir uzsācis savu sesto apustulisko ceļojumu. Piektdienas rītā ar
Itālijas aviokompānijas Alitalia lidmašīnu Svētais tēvs devās uz Turcijas galvaspilsētu
Ankaru. Vizītes laikā viņš teiks piecas uzrunas, tiksies ar valsts amatpersonām, vadīs
dievkalpojumu un piedalīsies liturģijā. Pāvestam paredzēta tikšanās arī ar Konstantinopoles
patriarhu Bartolomeju I. Pēc trīs stundu ilga lidojuma pāvests ieradās Ankaras Esembogas
lidostā. Viņu sagaidīja apustuliskais nuncijs, valdības delegācija un pilsētas mērs.
Ceļā uz prezidenta pili, Francisks apmeklēja Mustafa Kemala Ataturka mauzoleju, kurā
atrodas mūsdienu Turcijas izveidotāja un pirmā prezidenta mirstīgās atliekas. „Turku
tēva” atdusas ēka, kas atgādina grieķu templi, uzcelta 1953. gadā, un to var redzēt
jau no tālienes. Nolicis ziedu vainagu, pāvests brīdi pavadīja klusumā.
„Novēlu,
lai Turcija, kas vieno divus kontinentus, būtu ne tikai krustceles, bet arī tikšanās,
dialoga un mierīgas sadzīves vieta visu kultūru, reliģiju un etnisko kopienu cilvēkiem.”
Šo vēlējumu pāvests ierakstīja Ataturka mauzoleja Zelta grāmatā.
Sagaidīšanas
oficiālā ceremonija notika Turcijas prezidenta jaunajā pilī. Ankaras priekšpilsētā
celto ēku kompleksu plašsaziņas līdzekļi nodēvējuši par Balto pili, kas izmaksājusi
valstij vairāk nekā 490 miljonus eiro. 150 000 kvadrātmetru lielā ēka, kurā ir ap
tūkstoš telpām, pārspēj izmēros Versaļas pili Francijā. Prezidenta grandiozajā pilī
atrodas arī mošeja, kurā var brīvi izvietoties pieci tūkstoši ticīgo.
Piektdienas
agrā pēcpusdienā pāvests ieradās pieklājības vizītē pie Turcijas prezidenta Redžepa
Tajipa Erdogana. Tā bija privāta tikšanās. Vizītes ietvaros notika dāvanu apmaiņa.
Francisks uzdāvināja prezidentam mozaīku „Skats uz Svētā Eņģeļa pili”.
„Lai
Visvarenais [Dievs] dāvā dārgajai turku tautai mieru un labklājību. Novēlu, lai šī
valsts vienmēr būtu mierīgas līdzāspastāvēšanas starp kultūrām un civilizācijām vieta,
kur tiktu respektēta katra cilvēka cieņa un tiesības brīvi apliecināt savu ticību,”–
Prezidenta pils Zelta grāmatā ierakstīja Francisks.
Prezidenta pilī pāvests
tikās ar Turcijas premjerministru Ahmetu Davutoglu un valdības locekļiem. Uzrunā pāvests
pauda prieku par iespēju apmeklēt Turciju, kas ir tilts starp diviem kontinentiem
un dažādām kultūrām. Šī zeme ir dārga katram kristietim, jo tur ir dzimis svētais
Pāvils. Tā ir pirmo kristiešu kopienu un septiņu koncilu vieta. Tajā vairākus gadus
dzīvojusi Jēzus Māte. Efezu apmeklē tūkstošiem svētceļnieku no daudzām valstīm. Svētais
tēvs runāja arī par mūsdienu Turciju, paužot atzinību par tautas strādīgumu un viesmīlību,
un tās svarīgo lomu starptautiskajā arēnā.
Pāvests solīja turpināt savu priekšgājēju
iesākto draudzības un cieņas pilnu dialogu. „Vajag pacietīgi turpināt miera veidošanas
smago darbu. Tikai respektējot katra cilvēka cieņu un tiesības mēs spēsim pārvarēt
aizspriedumus un bailes, spēsim veicināt tikšanās kultūru un kopējo labumu,” – savā
pirmajā uzrunā sacīja pāvests. Viņš uzsvēra, ka likumīgi nodrošinātā „reliģijas un
vārda brīvība veicina draudzības un miera uzplaukumu, ko gaida ne tikai Tuvo Austrumu
valstis, bet arī Eiropa un visa pasaule.”
Miers ir īpaši vajadzīgs Tuvo Austrumu
reģionā, kas pārāk ilgi ir asiņainu karu un vardarbības skatuve. „Karš rada karu,
it kā vienīgā atbilde uz karu un vardarbību ir jauns karš un jauna vardarbība,” –
neizpratni pauda Svētais tēvs.
„Cik vēl ilgi Tuvajiem Austrumiem ir jācieš
un jādzīvo bez miera? – viņš jautāja. – Mēs nedrīkstam piekrist konfliktu eskalācijai,
domājot, ka vairs nav iespējams mainīt un uzlabot situāciju! Ar Dieva palīdzību mēs
varam un mums vajag vienmēr stiprināt miera drosmi! Tas palīdzētu pacietīgi veidot
mieru un veicināt līdzsvarotu attīstību.”
Šī cēlā un neatliekamā mērķa īstenošanā
būtiski svarīgs ir starpreliģiju un starpkultūru dialogs, atmetot jebkura veida fundamentālismu
un terorismu, kas dziļi pazemo cilvēka cieņu un instrumentalizē reliģijas. Nesaskaņu
un diskrimināciju veicinošā fanātisma, fundametālisma un dažādu māniju priekšā ir
jānoliek visu kristiešu solidaritāte, kuras pīlāri ir personas cieņas un tiesību ievērošana,
reliģijas brīvība, rūpes par apkārtējo vidi, miera veidošana. Pāvests atzina, ka šodien
esam kļuvuši par nopietnu konfliktu lieciniekiem. Sīrijā un Irākā turpinās terorisma
eskalācija. Tiek pārkāptas personas pamattiesības, kājām mīdītas apcietināto un atsevišķu
etnisko grupu tiesības. Turpinās kristiešu un citu minoritāšu vajāšanas. Tūkstošiem
cilvēku ir spiesti atstāt savas mājas un savu dzimteni, lai glābtu savu dzīvību un
paliktu uzticīgs savai reliģijai.
„Turcija, pieņemot bēgļus, tiešā veidā saskaras
ar pierobežas situācijas dramatiskajām sekām. Starptautiskās sabiedrības morālais
pienākums ir palīdzēt aprūpēt bēgļus. Ar humāno palīdzību vien nepietiek, – skaidroja
pāvests. – Nedrīkstam būt vienaldzīgi pret iemesliem, kas rada šādas situācijas. Uzsverot,
ka ir pieļaujama netaisnīga agresora apturēšana, protams, vienmēr saskaņā ar starptautiskajām
normām, vēlos atgādināt, ka problēmas nedrīkst risināt tikai ar militāru spēku.”
Pāvests
aicināja valdību raudzīties, lai līdzekļi tiktu izmantoti ne tikai bruņošanās vajadzībām,
bet pirmām kārtām bada un slimību apkarošanai, tautsaimniecības līdzsvarotas attīstības
veicināšanai un apkārtējās vides aizsardzībai. Šodien neatliekams uzdevums ir izskaust
jebkura veida nabadzību, – uzrunājot Turcijas valdības locekļus, sacīja pāvests.